Kristus baznīcas katedrāles torņi cēli slejas pār pilsētu, tas ir 19. gadsimta restaurācijas rezultāts. 1038. gadā pirmais Dublinas kristiešu karalis Sitric Silkenbeard šeit atklāja pirmo baznīcu, kas tolaik bija būvēta no koka. 1172. gadā normānis Ričards de Klērs , pazīstams kā Varenais Šāvējs, licis to nojaukt un uzcēlis jaunu baznīcu no akmens. ^[1] Reformācijas laikā katedrāle nonāca protestantu baznīcas pakļautībā, un, tāpat kā Sv. Patrika katedrāli, līdz šim brīdim to izmanto Īrijas baznīca. Katedrālē ir apskatāms Lielais joms, Varenā Šāvēja piemineklis, viduslaiku katedra, kapenes, Svētā Loda kapela, romāņu stila ieeja, Viktorijas laika koka soli korim, Lordmēra sols, tilts uz sonožu zāli, Dievmātes kapela kā arī liela Dārgumu glabātava.