Ja vidējā izpeļņa Latvijā būtu trīs reizes lielāka, latvieši mazāk brauktu uz Īriju.
Iedzīvotāju emigrācija mazinātos, ja vidējā izpeļņa strādājošiem Latvijā būtu aptuveni trīs reizes lielāka, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) aprēķini.
Pēc starptautiskās audita un biznesa konsultāciju kompānijas “Deloitte” datiem, 2006.gadā Latvijā vidējā darba alga gadā pēc nodokļu nomaksas bija 6222 eiro (4373 lati), bet Īrijā – 30 938 eiro (21 743 lati).
Tā kā Latvija ES vidējo ienākumu līmeni labākajā variantā sasniegs tikai nākamajos vai pat aiznākamajos desmit gados, darbaspēka emigrācija nav īslaicīga parādība.
Tomēr jāņem vērā, ka darbaspēka emigrācija uz Īriju un citām labas attīstības ES dalībvalstīm pakāpeniski mazināsies pirms aprēķinos noteiktā algu līmeņa sasniegšanas. Aprēķināts, ka algu līmeņu atšķirība Latvijā ar šīm dalībvalstīm mazināsies par ceturto daļu tuvākajos 5-10 gados.
Labklājības ministrijas (LM) pētījumā “Darbaspēka ģeogrāfiskā mobilitāte” secināts, ka darba samaksas tuvināšana ES vidējam līmenim ekonomiski attaisnotos, ja uzņēmēji parūpētos par dažādiem produktivitātes kāpuma nosacījumiem, kas savukārt mazinātu emigrācijas intensitāti.
Labklājības ministrijas (LM) pētījumā “Darbaspēka ģeogrāfiskā mobilitāte” secināts, ka darba samaksas tuvināšana ES vidējam līmenim ekonomiski attaisnotos, ja uzņēmēji parūpētos par dažādiem produktivitātes kāpuma nosacījumiem, kas savukārt mazinātu emigrācijas intensitāti.
Pēc Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dibinātās Stratēģiskās analīzes komisijas pētījuma “Latvija un brīva darbaspēka kustība: Īrijas piemērs” datiem redzams, ka aptaujāto emigrantu ienākumi pirms aizbraukšanas no Latvijas būtiski atšķiras – pēc nodokļu nomaksas darba alga bijusi no 50 latiem mēnesī līdz pat 450 latiem un vairāk. Šis pētījums veikts 2005.gada beigās un 2006.gada sākumā.
Ņemot vērā veicamo darbu, arī Īrijā strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem būtiski atšķiras ienākumi – no 900 eiro (633 latiem) līdz 3000 eiro (2108 latiem) mēnesī un vairāk.
Lielākā daļa intervēto respondentu atzinuši, ka saņemtā alga ir tik liela, ka iespējams veidot lielākus vai mazākus iekrājumus, kā arī regulāri sūtīt naudu uz Latviju. Naudas sūtījumi palielina skaidras naudas apriti Latvijā, kā arī parāda saikni ar ģimeni.
Pētījums neapstiprināja uzskatu, ka aizbrauc galvenokārt nekvalificēts darbaspēks. Prom no valsts dodas arī kvalificēts un izglītots darbaspēks, kas vairumā gadījumu Īrijā strādā savai izglītībai un prasmēm neatbilstošu, mazkvalificētu darbu. Aizbrauc dažāda vecuma cilvēki no visiem Latvijas reģioniem, kā arī no galvaspilsētas.
Latvijas Universitātes pētījumā “Darbaspēka ģeogrāfiskā mobilitāte” teikts, ka līdzšinējie novērojumi dažādās pasaules valstīs, īpaši bijušās PSRS austrumdaļā, liecina, ka darbaspēka pieprasījums pats par sevi nemēdz būt izšķirošs migrācijas vilcējfaktors, ja vienlaikus nav garantēta lielāka darba samaksa un ausgtāks dzīves līmenis nekā atstājamā valstī vai reģionā.
“Tāpēc arī Latvijā, saglabājoties līdzšinējam algu lielumam, ir niecīga varbūtība, ka imigrācijas plūsma atbildīs darba devēju iecerēm. Ja darba samaksa būtu līdzvērtīga ES vidējai darba algai, vienlaikus mazinātos vajadzība pēc papildu darbaspēka. Toties palielinātos izceļojušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanās un mazinātos iedzīvotāju skaita zudums emigrācijas dēļ,” secināts pētījumā.
Pētnieki prognozēja, ka nākamajos piecos gados emigrācija, visticamāk, pakāpeniski samazināsies, vismobilākā vecuma iedzīvotāju skaits Latvijā neizbēgami saruks un darba samaksa attiecīgi palielināsies arvien mazāka darbaspēka piedāvājuma dēļ.

Info no notikums.lv