Otrdiena, 28. februāris, Varda dienas: Skaidrīte, Justs, Skaidra

Halloween. draugiem.lv

- 26.09.2007
Sadaļas: Vēsture -

Tuvojas Halloween. Veikalu plaukti jau ir pilni ar visdažādāko veidu ķirbjiem, raganām, skeletiem un citiem mošķiem. Bērni savās pre-school, Montessori school un arī lielajās skolās izkrāso ķirbjus un atbilstoši rotā telpas.
Kā radās Halloween? Pats vārds Halloween radies katoļu baznīcas iespaidā no nepareizi saīsinātā nosaukuma “All Hollows Day”, kas bija katoļu svētki par godu svētajiem un ko atzīmēja 1. novembrī. Ilgi pirms tam, ķeltiskajā Īrijā 31. oktobrī beidzās vasara un 1. novembrī sākās jaunais gads. Šos svētkus ķelti dēvēja par Samhain, un tā bija vissvarīgākā diena gadā.

Ķelti, būdami zemkopji un lopkopji, dzīvoja ciešā saskaņā ar dabas ritumu, tam pakārtodami arī savus svētkus un svinamās dienas. Tagad mūsu apritē ir četri gadalaiki, bet senākos laikos ļaudis iztika tikai ar diviem – ziemu un vasaru. Vasara sākās 1.maijā, kad tika svinēti svētki, kurus sauca par Beltane. Ziemas sākums, savukārt, bija 1.novembrī. Šos svētkus ķelti sauca par Samhain.

Halloween šajā datumā parādījās krietni vien jaunākos laikos, kad kristīgā baznīca itin bieži savas svinamdienas pielāgoja pagāniskajam kalendāram, lai tā novirzītu pagānus no “nepareizā” ceļa un atņemtu tiem iespēju svinēt savus svētkus. 835. gadā pāvests Gregorijs IV nolēma pārcelt “All Hollows Day” atzīmēšanu uz 1. novembri. Lai gan kristīgā ticība un baznīcas svētki izplatījās, cilvēki tomēr neaizmirsa vecās jaungada svinēšanas tradīcijas. Ļaudis vēl joprojām ticēja fejām, elfiem, klīstošiem mirušo gariem, un viņus neapmierināja jaunie katoļu ieviestie svētki.

Kā tad senie ķelti sagaidīja ziemas sākumu? Jo vairāk ēdienu tika likts galdā un dažādāki tie bija, jo labāk. Īpašs gods tika ierādīts putrai, kuru vārīja no visiem tobrīd pieejamajiem graudiem. Piens, gaļa, zivis, alus – viss, ko paši izaudzēja, nomedīja, nozvejoja, nonāca uz svētku galda. Senie ķeltu priesteri druīdi īpašu maģisku spēku piedēvēja skaitļiem 3, 7, un 9. Tādam arī vajadzēja būt dažādu ēdienu skaitam uz svētku galda, jo tas nodrošināja labklājību un pārticību nākotnē. Visos ķeltu svētkos liela un īpaša nozīme bija ugunij. Tā simbolizēja Sauli, dzīvību, siltumu, deva savu svētību un auglību.
Seno ķeltu jaunais gads Samhain. Ķeltu leģendas vēsta, ka Samhain vakarā Īrijā tika izdzēstas visu pavardu ugunis un tad tās atkal iededza, ņemot ogles no druīdu ugunskura, ko kūra 12 jūdzes no Taras kalna. Ugunskurs bija svēts. Cauri ugunskura dūmiem veda lopus, jo dūmi tos attīrīja un pasargāja nākotnē no visa ļaunā. Arī šāda ugunskura pelni un ogles bija ar dziedniecisku spēku, tos plaši izmantoja tautas dziedniecībā. Kā cēlās debesīs ugunskura dūmi – pēc tā zīlēja, cik laba un izdevusies būs nākamā gada raža un norises. Pie svētās uguns iededzināja lāpas un ar tām apstaigāja savus laukus un mājas, tā nesot svētību saviem īpašumiem nākošajā gadā. Vēl jaunas meitas zīlēja, vai tiks pie vīra nākošajā gadā un visi pārģērbušies gāja ķekatās.
Pavarda ugunskuru izdzēšana simbolizēja gada tumšo pusi, savukārt to iekuršana, izmantojot druīdu ogles, nozīmēja cerību par dzīvības atgriešanos pavasarī. Ķeltu reliģiskajos uzskatos pāreja no vienas dienas uz nākamo, krasta un jūras saskaršanās un gadu mija tika uzskatīta par maģisku brīdi. Vissvarīgākais no tiem bija tieši gadu mija: laiks, kad priekškars starp šo un «viņu» pasauli kļuva gandrīz caurredzams un dzīvie varēja sazināties ar mirušajiem. Ķelti ticēja, ka tad, kad cilvēki nomirst, viņi dodas uz mūžīgās jaunības un laimes zemi. Tajos laikos viņiem nebija ne paradīzes, ne elles kā vēlāk, kad Īrijā ieradās kristiešu misionāri. Senie Britu salu iedzīvotāji uzskatīja, ka dažkārt mirušie kopā ar elfiem dzīvo pauguros – sidos, kādu Īrijā un arī Skotijā ir ne mazums. Ķelti ticēja dieviem, milžiem, raganām, gariem un elfiem, taču neviena no šīm būtnēm netika uzskatīta par absolūti ļaunu.

Mūsdienās bērni un pieaugušie ietērpjas visādu mošķu tērpos un iet no mājas uz māju diedelēdami saldumus, un, ja tos nedod, tad nama īpašnieks tiek izjokots.
Uz 31. oktobra vakaru sagatavojiet labi daudz saldumus, jo pie jūsu durvīm noteikti parādīsies kāda ragana vai skelets. Neliedziet arī saviem bērniem uzvilkt masku un doties pie kaimiņiem “saldumu medībās”!
Dublinā 31. oktobra vakarā būs Samhain Halloween Parade. Īri ar karnevālu, dejām un uguņošanu atzīmēs vasaras beigas (Summer’s end). Svinības uz Parnell Square, Sherrif Street un Temple Bar rajonā sāksies plkst. 19.00.


  1. >> - IRELAND saka:

    mazina LATVIA Says:
    October 5th, 2008 at 7:17 am

    kad bus vai ir helovini???

  2. >> - IRELAND saka:

    Ziga IRELAND Says:
    October 5th, 2008 at 10:15 am

    Vispār jau rakstā ir teikts, kad būs Halloween!
    Un tā kā šogad tas ir piektdienas vakars, tad troksnis gaidāms liels! :lol:

  3. >> - IRELAND saka:

    Kirke LATVIA Says:
    October 23rd, 2008 at 4:42 pm

    Žēl ka Latvijā tik Helowīnu svin nevis Samhain :( Maz to pagānu šeit…



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie