22. janvārī jau informējām savus lasītājus, ka Latvijas valdība uzdevusi Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam pārstrādāt Informatīvo ziņojumu par nepieciešamo rīcību, lai veicinātu darba meklējumos izbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos Latvijā. Šajā sakarā portāls baltic-ireland sazinājās ar Īrijā dzīvojošo Normundu Ābolu-Āboliņu (attēlā), kurš darba grupas sastāvā strādāja pie Informatīvā ziņojuma, kurš tagad ir jāpārstrādā. Vēlējāmies uzzināt Normunda domas par to, kā tapa Informatīvais ziņojums un kādas kļūdas tika pieļautas tā saturā.

Lūk, ko mums pastāstīja Normunds Ābols-Āboliņš:
“Nodomu protokola par valsts un privātās partnerības sadarbības modeļa izveidi, lai veicinātu darba meklējumos izbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos Latvijā”, šāds mērķis pastāv ĪUMSILS izveidotajai darba grupai. Vai tas atbilst realitātei? Kā viss sākās izveidojot darba grupu, par to vēlos dalīties ar jums kā darba grupas dalībnieks un vienlaikus Īrijas viesstrādnieks.
Nodomu protokols par valsts privātās partnerības sadarbības modeļa izveidi tika parakstīts 2006. gada 12. septembrī. Šais septembra dienās Rīgā notika Latviešu dienas, kur Latviju apmeklēt bija ieradušies Latvieši no visas pasaules. Tad arī tika izteikts ierosinājums par darba grupas izveidi nākotnē. Toreiz, pirmajā tikšanās reizē, bijusī Īpašo uzdevumu ministre Karīna Pētersone vienkopus bija pulcējusi valsts privātās partnerības asociācijas valdes priekšsēdētāju Viesturu Tamužu, Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdētāju Jāni Kukaini, Eiropas latviešu apvienības priekšsēdētāju Daci Luteri-Timmeli, mani, no svešumā izbraukušo latviešu puses, kā arī Latvijas valdības pārstāvi Aināru Šleseru.
Pirmajā tikšanās reizē Viesturs Tamužs pastāstīja klātesošajiem par katastrofālo darba roku trūkumu daudzās tautsaimniecības nozarēs. Tika apspriests par strādājošajiem Latviešiem Īrijā, par to algām, sociālajām garantijām. Tika pārrunāts par varbūtību, pie kādiem nosacījumiem Īrijā strādājošie būtu gatavi atgriezties dzimtenē. Apspriedes laikā tika izteikts ierosinājums par daudzfunkcionāla informatīvā biroja izveidi Latvijā, kā arī Latviešu viesstrādnieku mītņu zemēs, ko finansiāli varētu atbalstīt no valdības puses piesaistot Latvijas valsts riska kapitālu.
Tomēr Latvijas valsts pārstāvis šim projektam kategoriski iebilda, saskatot šais pasākumā biznesu.
Darba grupas sēdē februārī, sanākot jaunam darba grupas sastāvam, likās kad sākas viss no jauna. Iepriekš, jau konstruktīvās sarunas kā nebijušas. Jauna valdība, jauna komisija, jauni pētījumi, jauni skaidrojumi un sekas mēs jau redzam…
Domāju, ja būtu realizējies ĪUMSIL iepriekš minētais VALSTS UN PRIVĀTĀS PARTNERĪBAS SADARBĪBAS modelis, ceļu atpakaļ uz Latvijā būtu atraduši liels skaits mūsu tautiešu.
Cerams, kad šā gada IUMSIL darba grupas darbs būs ražīgāks. Cerams, kad viņi spēs ieklausīties arī mūsu domās. Cerams, kad arī Valdība būs saprotošāka pret saviem tautiešiem dzīvojošiem un strādājošiem ārzemēs.
Bet vairāk neesmu pārliecināts, vai vērts vairs ir uz ko cerēt. Varbūt kad nu šeit savu vārdu vajadzētu teikt vēsturniekiem, kas raksta Latviešu vēsturi.”