NODOKĻU MAKSĀŠANA ĪRIJĀ UN LATVIJĀ.

Nodokļu maksāšanas kārtību Latvijas Republikā nosaka LR likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kurš nosaka, ka Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošo personu ienākumi, kas gūti ārvalstīs, tiek aplikti ar nodokli Latvijas Republikā, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar noslēgtajiem starpvalstu līgumiem noteikta citāda aplikšanas kārtība. Ja starp valstīm (piem., Latvijas Republiku un Īriju) ir noslēgts starpvalstu līgums, kas paredz nodokļu aplikšanas kārtību, kas atšķiras no šajā likumā noteiktās kārtības, piemērojamas šī starpvalstu līguma normas.

1997.gada 13.novembrī starp Latvijas Republiku un Īriju tika noslēgta “Latvijas Republikas valdības un Īrijas valdības Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem” ^[1].

Konvencijas 2.pantā ir uzskaitīti nodokļi, uz kuriem attiecas Konvencija ^[2] un nodokļu aplikšanas kārtība.

Konvencijas 1.pantā ir definētas personas, uz kurām attiecās Konvencija ^[3] (”Šī Konvencija attiecas uz personām, kas ir vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.”), savukārt 4.pantā ir definēts jēdziens “Līgumsledzējas Valsts rezidents”:

“4.PANTS
Rezidents

1. Šajā Konvencijā jēdziens “Līgumslēdzējas Valsts rezidents” nozīmē jebkuru personu, kas saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem ir pakļauta aplikšanai ar nodokļiem, pamatojoties uz tās pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, vadības atrašanās vietu, inkorporācijas (reģistrācijas) vietu vai uz jebkādu citu līdzīga rakstura kritēriju, kā arī šo valsti un tās pašvaldības. Bet šis jēdziens neietver tās personas, kurām šajā valstī tiek uzlikti nodokļi tikai attiecībā uz to ienākumiem no šajā valstī esošajiem avotiem.
2. Ja saskaņā ar 1.punkta noteikumiem fiziskā persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tās statuss tiks noteikts šādā veidā:
* a) šī persona tiks uzskatīta par rezidentu tikai tajā valstī, kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta; ja tās pastāvīgā dzīvesvieta ir abās valstīs, šī persona tiks uzskatīta par tā s valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);
* b) ja nav iespējams noteikt valsti, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī ja tai nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām valstīm, šī persona tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kura tai ir ierastā mītnes zeme;
* c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas valstis vai nav neviena no tām, tā tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;
* d) ja šī persona ir abu valstu pilsonis vai nav nevienas šīs valsts pilsonis, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.
3. Ja saskaņā ar 1.punkta noteikumiem persona, kas nav fiziskā persona, ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, Līgumslēdzēju Valstu kompetentām iestādēm ir jācenšas atrisināt jautājumu savstarpējas vienošanā s ceļā. Ja šādas vienošanās nav, tad šīs Konvencijas! piemēr ošanai minētā persona nebūs tiesīga pieprasīt jebkuru nodokļu atvieglojumu vai atbrīvojumu no nodokļiem, kuru piešķir saskaņā ar šo Konvenciju.”

Jēdziens “Rezidents” ir ļoti svarīgs, jo nosaka kurā valstī ir jāmaksā nodokļi un no tā ir atkarīga nodokļu aplikšanas kārtība.

Gadījumā, ja Latvijas pilsonis ir izbraucis uz pastāvīgu dzīvi Īrijā, viņu var uzskatīt par Īrijas rezidentu nodokļu vajadzībām.

Gadījumā, ja Īrijā strādājošam LR pilsonim ir deklarēta dzīvesvieta Īrijā, viņš automātiski tiek uzskatīts par Īrijas rezidentu.

Taču gadījumos, ja Īrijā strādājošam LR pilsonim ir deklarēta dzīvesvieta Latvijā, bet viņš ilgstoši dzīvo un strādā Īrijā, uz viņu ir attiecināms šī panta 2(a) punkts, kad personai ir pastāvīga dzīvesvieta abās valstīs. Šajā gadījumā rezidenta statusu Īrijā var pierādīt ciešas ekonomiskas attiecības ar Īriju, kuras var apliecināt, uzrādot Īrijā izsniegto formu par Īrijā nomaksātiem nodokļiem un izziņu no Īrijas institūcijām par to, ka persona ir Īrijas rezidents. Eiropas Savienības un Latvijas normatīvo dokumentu izpratnē par rezidentu tiek uzskatīta persona, kura uzturas valstī vairāk par 183 dienām gadā.

Fiziskās personas – Latvijas Republikas rezidenti par ienākumiem, kas kalendārajā gadā gūti, strādājot darba devēja – ārvalstu nodokļa maksātāja labā ārpus Latvijas, likumā noteiktajā termiņā un kārtībā iesniedz gada ienākumu deklarāciju (turpmāk – deklarācija).

Deklarācijas iesniegšana nav saistīta ar pilsonību, bet gan ar fiziskās personas rezidences statusu. Deklarācija ir jāiesniedz Latvijas Republikas rezidentiem, kuri ir guvuši ienākumus ārvalstīs.

Deklarācija ar tai pievienotajiem dokumentiem iesniedzama Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc maksātāja dzīvesvietas ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.aprīlī. Deklarācijai ir pievienojami dokumenti, kas apliecina nodokļa maksātāja tiesības uz atvieglojumiem, taksācijas gadā ārvalstīs samaksāto nodokli, un citi dokumenti, kuri saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir ņemami vērā, nosakot gada apliekamo ienākumu.

Tādējādi visiem ārzemēs strādājošiem Latvijas Republikas rezidentiem ir jāsniedz deklarācija Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē ^[4] pēc savas dzīvesvietas. Deklarācijas veidlapas, aizpildīšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 10.01.2006. noteikumi Nr.41 “Noteikumi par iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību”.

Aizpildot deklarāciju, aprēķināto nodokli samazina par summu, kas ir vienāda ar ārvalstīs samaksāto nodokli, ja šī nodokļa samaksa ārvalstīs ir apliecināta ar ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un ārvalstīs samaksātā nodokļa summa. Minētais samazinājums nedrīkst būt lielāks par summu, kas atbilstu Latvijas Republikā aprēķinātajam nodoklim par ārvalstī gūto ienākumu.

Tādējādi, ja citā valstī samaksātais ienākuma nodoklis ir vienāds ar nodokli, kas aprēķināts saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normām, vai pārsniedz to, un nodokļa nomaksas fakts ir apliecināts ar šīs citas valsts nodokļu administrācijas izsniegtu dokumentu, tad Latvijas Republikā nodoklis no ārvalstī saņemtā ienākuma nav jāmaksā. Savukārt, ja ārvalstīs samaksātais nodoklis ir mazāks nekā aprēķinātais pēc Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, tad nodokļa maksātājs piemaksā starpību. Ja citā valstī samaksātais ienākuma nodoklis pārsniedz nodokli, kas aprēķināts saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normām, nodokļa starpība netiek atmaksāta.

Piemēram, ja no fiziskās personas gūtajiem ienākumiem Īrijā ir ieturēts nodoklis pēc 20% likmes, tad, ievērojot, ka Latvijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir 25%, šai fiziskajai personai vispārējā gadījumā, deklarējot ienākumu Latvijā, ir jāpiemaksā nodokļa starpība 5% apmērā. Savukārt, piemēram, ja no fiziskās personas gūtajiem ienākumiem Īrijā ir ieturēts nodoklis pēc 42% likmes, tad šai fiziskajai personai, deklarējot ienākumu Latvijā, netiks atmaksāts Īrijā samaksātais nodoklis.

Normatīvie akti un metodiskie materiāli par iedzīvotāju ienākuma nodokli ir ievietoti Valsts ieņēmumu dienesta interneta mājas lapā www.vid.gov.lv ^[5].

Latvijas Republikas pilsoņu rezidences statuss Īrijā.

Svarīgi zināt, ka atbilstoši “Iedzīvotāju reģistra likuma” 15. panta 2.punktam, ja persona, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, tās pienākums ir paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei savas faktiskās dzīvesvietas adresi ārvalstīs, lai ziņas tiktu iekļautas Iedzīvotāju reģistrā. Par savas dzīvesvietas adreses maiņu var paziņot, ierodoties Latvijas vēstniecības Dublinā konsulārajā nodaļā ^[6] ar pasi un uzrakstot attiecīgu iesniegumu.

No Latvijas Valsts Ieņēmuma Dienesta ir saņemta informācija par to, ka fiziskai personai, kurai mainās rezidences statuss (dzīvesvietas valsts), Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei ir jāsniedz informācija un nepieciešamības gadījumā jānodrošina dokumentārs apliecinājums rezidences statusa maiņai. Informācijas sniegšanas kārtību var noskaidrot, nosūtot e-pastu sava rajona Valsts Ieņēmuma Dienesta nodaļas konsultantiem ^[4].

Ja Jums rodas papildus jautājumi, lūdzu sūtiet tos uz e-pastu consulate.ireland@mfa.gov.lv

Embassy of Latvia in Ireland