Latvijas Centrālās statistikas pārvalde (CSP), izmantojot no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes saņemto informāciju par valstī dzīvesvietu deklarējušajām un no valsts izbraukušajām personām, ir apkopojusi datus par iedzīvotāju ilgtermiņa migrāciju Latvijā 2007. gadā.
Dati liecina, ka aizvadītajā gadā Latvijā ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 642 cilvēkiem, kas ir ievērojami mazāk nekā iepriekšējā 2006. gadā, kad Latvijas iedzīvotāju skaits šī faktora dēļ saruka par 2451 cilvēku.
2007. gadā Latvijā uz dzīvi ieradās 3541 cilvēks no 66 valstīm un uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs aizbrauca 4183 cilvēki uz 80 valstīm.

Jauna iezīme starpvalstu migrācijā ir mazgadīgu bērnu migrācija. Jau vairākus gadus ir vērojama imigrācijas pieaugums bērniem vecumā līdz 5 gadiem. Īpaši izteikti šī tendence parādījās pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai. Tā liecina, ka daudzos gadījumos ārzemēs strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem piedzimušie bērni tiek nodoti Latvijā palikušo ģimenes locekļu vai citu radinieku aprūpē.
2007. gadā imigrantu vidū pārsvarā bija vīrieši – 63,7% no visiem imigrantiem, bet emigrantu vairākums bija sievietes – 55,4% no kopējā skaita.
2007. gadā notikušās iedzīvotāju starpvalstu migrācijas rezultātā mainījies Latvijas iedzīvotāju nacionālais sastāvs. Latviešu skaits valstī samazinājās par 342 cilvēkiem, krievu – par 1292, baltkrievu – par 192, ukraiņu – par 166 cilvēkiem. Turpretī bulgāru skaits valstī migrācijas rezultātā palielinājās par 278, vāciešu – par 157, lietuviešu – par 145 cilvēkiem.
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, kas dodas uz ārzemēm, mērķis ir atrast tur labi apmaksātu darbu. Lai noskaidrotu ekonomiskās migrācijas apjomu un tās raksturojumu, 2007. gadā CSP darbaspēka izlases apsekojumā iekļāva papildus jautājumus par šo tēmu, taču, izvērtējot aptauju rezultātus, jāsecina, ka izlases apsekojumā nav iespējams iegūt reālajai situācijai un datu ticamības kritērijiem atbilstošu informāciju par ārpus Latvijas nodarbināto Latvijas iedzīvotāju skaitu, bet apsekojums sniedz šo iedzīvotāju daļēju raksturojumu.
Saskaņā ar CSP darbaspēka apsekojuma datiem, trīs piektdaļas no Latvijas iedzīvotājiem, kas 2007. gadā strādāja ārzemēs, pirms aizbraukšanas no valsts bija nodarbināti, katrs piektais (18,3%) bija skolēns vai students, katrs sestais (17,4%) bija darba meklētājs.
Katrs piektais (19%), kurš devās strādāt uz ārzemēm un Latvijā bija nodarbināts, strādāja tirdzniecībā, katrs sestais (16%) – būvniecībā, katrs septītais (13,8%) – apstrādes rūpniecībā, katrs desmitais (9,8%) strādāja lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā, katrs vienpadsmitais (9,4%) – transporta un sakaru nozarē, katrs piecpadsmitais (6,5%) bija nodarbināts sabiedrisko, sociālo un individuālo pakalpojumu sfērā, gandrīz katrs divdesmitais (5,2%) strādāja viesnīcu un restorānu jomā.