Integrācijas ministrs Oskars Kastēns ierosināja veikt grozījumus Pilsonības likumā, lai ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu bērniem un arī II Pasaules kara laika bēgļiem, kā arī no Latvijas izsūtītajiem cilvēkiem un viņu pēcnācējiem būtu iespēja saņemt Latvijas pilsonību, vienlaikus saglabājot iespējas uz vēl vienu pilsonību.
Integrācijas sekretariāts darba grupas ietvaros ir sagatavojis grozījumus Pilsonības likumā, kas tika apspriesti starpministriju sanāksmē. Drīzumā tos plānots iesniegt izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē.

Grozījumi Pilsonības likumā pamatā attieksies uz bērniem. Pašlaik likums nosaka, ka automātiski Latvijas pilsonība pienākas bērnam, kura abi vecāki ir Latvijas pilsoņi. Savukārt ģimenēs, kur viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, bērns Latvijas pilsonību var saņemt, ja par to vienojas abi vecāki. Ja šāda vienošanās netiek panākta, bērns kļūst par otra vecāka dzimtenes pilsoni.
Vienlaicīgi, ja pilsonis līdztekus ir ieguvis arī kādas citas valsts pilsonību, likumprojekts vairs neparedz tiesai iespēju atņemt Latvijas Republikas pilsonību. Grozījumi nosaka, ka tautieši ārzemēs varēs saņemt Latvijas pilsonību blakus tās valsts pilsonībai, kurā tie dzīvo, bez jebkādiem laika ierobežojumiem.
Ministrs Oskars Kastēns uzsver, ka “galvenais mērķis ir nepazaudēt savus cilvēkus. Ar katru gadu mēs kļūstam par arvien mazāku tautu, jo dažādu apstākļu dēļ Latvijas pilsoņu skaits samazinās. Arī pieaugošie dzimstības rādītāji šo situāciju būtiski neuzlabo. Pieņemot izstrādātos grozījumus Pilsonības likumā, mēs atgūsim daļu no saviem pilsoņiem un vienlaicīgi veicināsim viņu atgriešanos Latvijā”.

Zane Lielķikute
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Īpašu uzdevumu ministra
sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts

FOTO: Valdis Dannenbergs.