Workpermit.com publicētā informācija liecina, ka laikā, kad daļa Latvijas iedzīvotāju labāka darba meklējumos izvēlas doties strādāt uz tādām valstīm kā Īrija un Lielbritānija, pati Latvija cieš no darbaspēka trūkuma. Latvijā manāmi pieaug no ārvalstīm iebraukušo strādājošo skaits. Šī gada pirmajos trīs mēnešos uz Latviju strādāt ieradušies vairāk nekā 1 000 darbinieki no citām valstīm, kas ir ievērojams daudzums valstij, kuras populācija ir tikai 2.25 miljoni.
Lai arī Latvijā imigrantiem nav viegli iestāties darbā, jo jāizpilda vesels lērums formalitāšu, tomēr dažreiz tas ir vienīgais variants, kā aizpildīt uzņēmumā trūkstošās štata vienības.

Visvairāk iebraucēju tiek nodarbināti celtniecībā, transporta pakalpojumu sfērā un ražošanā. Galvenokārt tie ir cilvēki no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas, kā arī no Ķīnas un Meksikas.
Pagājušajā gadā ārvalstu strādnieku skaits Latvijā bija 5000, bet šim skaitlim ir tendence pieaugt.
Pirms iestāšanās ES, Latvijā ārvalstu pilsoņu nebija daudz, iebrauca apmēram 2200 cilvēku gadā. Liela daļa no tiem brauca uz Latviju uz neilgu laiku, bez nodoma apmesties šeit uz dzīvi.
2006. gadā Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds prognozēja, ka līdz 2012. gadam no valsts izbrauks 40 – 50 tūkstoši cilvēku. Pētījums parādīja, ka apmēram 7,4% iedzīvotāju nesaista savu nākotni ar Latviju. Aptaujas rezultāti liecināja, ka 56.6 % respondentu plāno aizbraukt no Latvijas zemo algu dēļ, 55 % – labāku darba apstākļu meklējumos, 34.7 % – meklējot labākus dzīves apstākļus. Latvijas iedzīvotāji 24 – 34 gadu vecumā ir vairāk gatavi izbraukt uz citu ES valsti, nekā Čehijas, Slovākijas, Ungārijas vai Slovēnijas iedzīvotāji. Latvijas iedzīvotāju vēlme emigrēt ir četras reizes augstāka, nekā pārējo pieminēto valstu iedzīvotājiem.
Latvijā netiek izmantots būtisks darba ražīguma potenciāls un valdībai jāatrod veids, kā veicināt cilvēku iekļaušanos darba tirgū. Ir izteiktas prognozes, ka to varētu veicināt nodokļu sistēmas restrukturizācija, bet šī uzdevuma sarežģītība neļauj to realizēt tuvākajā laikā.
Situācija darba tirgū ir tik nopietna, ka Latvijas valdība pagājušajā gadā ir akceptējusi plānus, kas ļauj nodarbināt ieslodzītos, kas gaida tiesas spriedumu. Statistika liecina, ka no 6000 cilvēkiem, kas atrodas cietumos pirms tiesas, tikai 4 500 tiek atzīti par vainīgiem. Tikai 30% ieslodzīto Latvijā kaut kādā veidā tiek nodarbināti. Mazliet augstāks nodarbinātības procents ir vieglā režīma cietumos, bet 16% ieslodzīto, kas atrodas stingrā režīma ieslodzījuma vietās, praktiski nav tiesību strādāt.
1500 potenciālo strādājošo būtu liels atbalsts darba devējiem, kam trūkst darba roku, tāpēc valdība ir pievērsusies ieslodzīto nodarbinātības organizēšanai.