Esat pārsteigti par virsrakstu un ilustrāciju? Vēl lielāks pārsteigums jūs sagaida, kad uzzināsiet informācijas avotu!
Kā izrādās, tēma “Latvieši Īrijā” šogad bija iekļauta vidusskolas beigšanas kultūras vēstures eksāmenā.
Izskatās, ka sākotnēji ilustrācijā ir bijis attēlots smaidīgs padomju inženieris, bet zemāk šo zīmējumu rotāja uzraksts: “Пятилетку в четыре года”.
Jā, par mums jau māca Latvijas skolās! Tikai jautājums: “Ko māca?”.

Un, lūk, arī viens no 12. klases kultūras vēstures eksāmena jautājumiem:

“1. Iepazīstieties ar informācijas avotiem un atbildiet uz jautajumiem!

Avots A

” Viesdarbos Rietumeiropā ir vismaz 50 000 musējo. Īrijā vien – ap 30 000 īrijiešu. Tāda ir sausā statistika. Eiropas miljonu tautas upē tas izrādījies vien piliens. Taču mums, Latvijai, tas ir ievērojams skaitlis. Tie ir 50 000 musējo, kas ceļ citu valstu ekonomiku… . Cik tautiešiem vēl ir jāaizbrauc no Latvijas, lai to pamanītu tie, kuriem taču par savējiem ļaudīm jādomā?
….Grūtas ir pirmās piecas dienas, tad vēl jāiztur piemie 3 mēneši, bet pēc tam viesstrādnieks iedzīvojas. Apaug ar mantām, kuras Latvijā nav atļāvies iegādāties, sāk ceļot. Sāk redzēt, cik patiesībā dzīve ir viegla, ja tev ir darbs un nauda. Rodas sajūta, ka beidzot tu esi cilvēks. Te, Latvijā, ar šādu sajūtu dzīvo pavisam neliels iedzīvotāju skaits. Tā konstatējuši sociologi un demogrāfi.”
/ L. Muktupāvela. Īrijieši – mūsējie – latvieši./

Avots B

Jura Dimitera plakāts /2006. g./, kurā attēlots smaidīgs strādnieks. Plakātam augšā rakstīts “Mūsu paaudze svinīgi pasludina:”, bet apakšā – “Kaut pastalās, bet Īrijā!”

1.2. Nosauciet un pamatojiet 2 pozitīvus un 2 negatīvus šīs izceļošanas aspektus, balstoties uz doto tekstu un savam zināšanām!
1.3. Nosauciet vēl kādu vēstures notikumu, kura dēļ Latvijas teritorijas iedzīvotaji ir bijuši spiesti masveidā emigrēt uz ārzemēm. Paskaidrojiet, kāpēc?
1.4. Kā cilvēks var saglabāt savu nacionālo identitāti, dzīvojot ārpus etniskās dzimtenes?”