Šodien visi Latvijas masu mediji saņēma preses relīzi no Latvijas Finanšu ministrijas par atbildes vēstuli Īrijas latviešiem, kurā teikts, ka Finanšu ministrija (FM) nosūta atbildi Īrijas latviešiem. Tomēr Īrijas latvieši atbildes vēstuli no Latvijas Republikas finanšu ministra Ata Slaktera nav saņēmuši. Sazinoties ar FM, portāls baltic-ireland saņēma atbildi, ka “Atbilde uz Jūsu minēto vēstuli ir sagatavota un tiks nosūtīta tuvākajā laikā, izejot Finanšu ministrijas lietvedības procedūru”. Tātad, šoreiz jūsu uzmanībai tikai FM pašu sagatavots komentārs par atbildes vēstuli.

“Finanšu ministrija (FM) sagatavojusi oficiālu atbildi uz Īrijas latviešu atklāto vēstuli par iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu, kurā jautāts, kāpēc Īrijā strādājošajiem latviešiem ir jāsedz 5% starpība starp iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēm Īrijā un Latvijā.
Finanšu ministrs Atis Slakteris skaidro: „Tā ir pasaules pieredze, tā notiek visās valstīs ¬– jebkuram cilvēkam no jebkuriem ienākumiem ir jāmaksā ienākuma nodoklis. Ja cilvēks ir strādājis ārvalstīs, tad viņam atbilstoši likumdošanai nodokļa likmju atšķirības radītā starpība ir jāatlīdzina savai valstij. Tā ir ne tikai starptautiska prakse, bet arī taisnīga un pareiza kārtība gadījumā, ja cilvēks turpina baudīt sociālas garantijas savā valstī, piemēram, ja viņš Latvijā apmeklē ģimenes ārstu vai viņa bērni Latvijā mācās skolā. Tā ir arī godīga kārtība, jo pretējā gadījumā šo starpību viņa vietā sedz pārējie Latvijas nodokļu maksātāji.”
FM atbildes vēstulē skaidrots, ka saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām” persona tiek uzskatīta par Latvijas rezidentu, ja tās pastāvīgā dzīves vieta ir Latvijā vai arī šī persona gada laikā uzturas Latvijā ilgāk par pusgadu (183 dienām). Savukārt, ja persona Latvijā uzturas mazāk par pusgadu jebkurā 12 mēnešu periodā, bet pēc Iedzīvotāju reģistra datiem tās pastāvīgā dzīvesvieta joprojām ir Latvijā, nodokļu normatīvo aktu izpratnē šī persona tiks uzskatīta par Latvijas rezidentu.
Līdz ar to latviešiem, kas uzturas Īrijā vai jebkurā citā valstī ilgāk par sešiem mēnešiem, šajā valstī ir jādeklarē sava pastāvīgā dzīves vieta un Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā par to jāpaziņo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Pēc šo likumā paredzēto pienākumu izpildīšanas par to jāinformē arī Latvijas Republikā deklarētajai dzīves vietai atbilstošā Valsts ieņēmumu dienesta reģionālās iestādes nodaļa. Tiem latviešiem Īrijā, kas izpildījuši šīs prasības, starpība starp iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēm jāsedz nav.
Attiecībā uz Īrijas latviešu vēstulē minēto Latvijas-Īrijas nodokļu konvencijas noteikumu piemērošanu, atbildes vēstulē ir norādīts, ka saskaņā ar konvencijas noteikumiem fizisko personu rezidence tiek noteikta saskaņā ar katras līgumslēdzējas valsts normatīvajiem aktiem. Savukārt Īrijas latviešu vēstulē citētais konvencijas teksts „persona tiek uzskatīta par rezidentu tikai tajā valstī, kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta un ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības” ir piemērojams tikai situācijā, kad konkrēta fiziskā persona saskaņā ar konvencijas noteikumiem tiek uzskatīta par rezidentu abās valstīs un ir nepieciešams novērst nodokļu dubulto uzlikšanu šīs personas ienākumiem.
„Šobrīd Finanšu ministrija strādā pie jaunas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma redakcijas un, ņemot vērā šī jautājuma aktualitāti, tiek izvērtētas iespējas pārskatīt nodokļu uzlikšanas kārtību Latvijas rezidentu ārvalstīs gūtajiem ienākumiem. Taču uzskatu, ka latviešu stimulēšanai atgriezties atpakaļ dzimtenē noteikti jāmeklē arī citi, krietni motivējošāki un efektīvāki risinājumi,” piebilst finanšu ministrs A.Slakteris.
Informācijas sagatavotājs:
Diāna Bērziņa
Komunikācijas departamenta direktore”.

Santas Siliņas ilustrācija