Laikraksts The Economist raksta, ka pēc “laba skrējiena”, kas ilga vairākus gadus, Austrumeiropa piedzīvo ekonomikas palēnināšanos.
Daudzās valstīs ekonomikas tempi bija fantastiski un tas neizbēgami tā nevarēja turpināties. Darbaspēka trūkums, tā izmaksu palielināšanās, novecojusī infrastruktūra, kā, piemēram, bēdīgi slavenie Polijas autoceļi, inflācijas kāpums – ņemot to vērā, ekonomikas izaugsmi šajā gadā var vērtēt pat kā labu.

Igaunija un Latvija piedzīvoja gan kolosālu tekošā konta deficītu, gan galvu reibinošu izaugsmi. Šobrīd burbulis ir pārplīsis. Latvijā mazumtirdzniecība jūnijā ir samazinājusies par 8.3 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, rūpnieciskā ražošana samazinājusies par 6.4%, inflācija saglabājas augsta – 17%. Tomēr paši ļaunākie pareģojumi nav piepildījušies – lats nav devalvēts, ārzemju (pārsvarā zviedru) bankas, kurām pieder liela daļa finansu sistēmas, pagaidām gandrīz nav skārusi kredītu krīze.
Salīdzinoši Polijas ekonomika pašlaik izskatās cerīgāk. Šī gada pirmajā ceturksnī pieaugums – 6.1 % , daudzi poļi, kas pirms tam strādāja Lielbritānijā un Īrijā, atgriežas mājās, bezdarbs, kurš 2003.gadā bija 20%, šobrīd praktiski nepastāv daudzos valsts reģionos. Pieaug zlota vērtība attiecībā pret eiro un tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc poļi atgriežas dzimtenē. Ekonomika, visticamāk, tomēr palēnināsies un valdībai ir jādomā par valsts budžeta, un it īpaši pensiju, reformām, kā arī par pasākumiem infrastruktūras attīstīšanai. Tas arī veicinātu Polijas izredzes pievienoties eirozonai.
Neskatoties uz augsto korumpētību un organizētās noziedzības līmeni, Rumānijas un Bulgārijas ekonomika piedzīvoja izaugsmi 7-8% gadā. Tomēr eksperti prognozē, ka šīs valstis ir pirmās kandidātes uz ekonomikas „cieto piezemēšanos”. Bulgārijas īpašumu tirgus „burbulis” jau ir tuvu plīšanai.