Laikraksts Телеграф šodien raksta, ka tie Latvijas iedzīvotāji, kas dodas meklēt labāku dzīvi, Īrijas un Lielbritānijas vietā tagad labprātāk izvēlas Krieviju.
Komunālo maksājumu pieaugums, uzņēmumu bankroti, un vispārējas pesimistiskās prognozes dara savu un cilvēki arvien biežāk aizbrauc no valsts. Darbā iekārtošanas aģentūru pārstāvji uzsver, ka vairākkārt pieaudzis to cilvēku skaits, kas vēlas strādāt ārzemēs, pie kam, atšķirībā no iepriekšējiem migrācijas viļņiem, šobrīd aizbrauc galvenokārt kvalificēti speciālisti. Mainījusies arī migrācijas ģeogrāfija – ES iedzīvotājiem tagad viens no visperspektīvākajiem virzieniem ir Krievija.

Pēc statistikas datiem, augustā bezdarba līmenis Latvijā paaugstinājās par 0,1%, sasniedzot 5,2%. Protams, ja salīdzina šo skaitli ar 2004.gadu, kad bezdarba rādītājs bija 9%, tad situācija nešķiet tik kritiska. Tomēr darbā iekārtošanas aģentūru speciālisti apliecina, ka šobrīd prognozes ir daudz pesimistiskākas.
Working Day speciāliste Andra Luksa skaidro: “ Daudzi uzņēmumi samazina strādājošo skaitu, citi brīdina par optimizāciju, arvien biežāki ir gadījumi, kad tiek aizturētas darba algas un pārkāpti līguma nosacījumi. Protams, cilvēki ir satraukti un arī tad, ja viņiem formāli darbs ir, cenšas sameklēt citus variantus.”
Jūtami ir samazinājies brīvo vakanču daudzums vietējā darba tirgū. Daudzi uzņēmumi ekonomijas nolūkos ir atteikušies no starpnieku pakalpojumiem un darbiniekus meklē paši. Kopumā ekonomiskā aktivitāte privātajā un valsts sektorā ir jūtami pavājinājusies. Tiesa, darbā iekārtošanas aģentūras par darba trūkumu nesūdzas, bet pamatā nodarbojas ar cilvēku darbā iekārtošanu ārzemēs.
Ja celtniecības krīzes sākumā aģentūrās griezās pārsvarā celtnieki, tad tagad nāk visdažādāko profesiju cilvēki. Ja 5-6 gadus atpakaļ vairums aizbraucēju no Latvijas bija jaunieši, kas tikko beiguši skolu, bez valodu zināšanām, tad tagad Latviju pamet profesionāļi – inženieri, ārsti, IT speciālisti, menedžeri.
Darba aģentūru speciālisti atzīst, ka ne visiem izdodas atrast darbu specialitātē, bet cilvēki vienalga aizbrauc.
Īrijas un Lielbritānijas vietā jau kādu laiku cilvēki izvēlas augstāk apmaksātus virzienus – Norvēģiju, Zviedriju, Somiju. Tomēr ne tikai ES valstis vilina strādāt gribētājus, arvien vairāk un vairāk Latvijas speciālistu aizbrauc uz Krieviju.
Eiropas pētījumu institūta direktors, ekonomikas doktors Aleksandrs Gapoņenko uzskata, ka iemesli austrumu virziena popularitātei ir Krievijas ekonomikas izaugsme un „atvērto durvju” politika, kas ir orientēta uz to, lai piesaistītu valstij arvien lielāku skaitu tautiešu. Viņš uzsver, ka jau tagad darba algas vairāk vai mazāk tur ir pielīdzināmas Latvijas algām, bet viena – divu gadu laikā tās pieaugs, tāpēc braukt uz Krieviju ir patiešām izdevīgi.
Svarīgi, ka Latvijas speciālisti ir patiešām pieprasīti Krievijas darba tirgū. Profesiju topā ir – inženieri, elektronikas speciālisti, celtnieki ar atbilstošu izglītību, ārsti un arī vidējā līmeņa menedžeri. Pēc Aleksandra Gapoņenko teiktā, speciālistus no Baltijas valstīm ciena par profesionalitāti, svešvalodu zināšanām, prasmi strādāt tirgus apstākļos, disciplinētību un augsto motivāciju. Citiem vārdiem runājot, krievu darba devējiem Latvijas menedžeri ir eiropeiskās skolas pārstāvji, kas pie tam ir gatavi strādāt par Krievijas algām un zina arī krievu valodu.
Gapoņenko prognozē, ka tuvākajā laikā būtiski pieaugs darbaspēka plūsma uz Krieviju. Ja iepriekš aizbraucēju skaits bija mērāms simtos, tad šogad tas varētu sasniegt 3000 – 5000 cilvēku, bet nākošajā gadā pat līdz 10 000.