Viens no trim sociālajiem partneriem – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) kā izeju no strupceļa, kurā šobrīd atrodas trīspusējās sarunas ar valdību, uzskata ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšanu līdz 108 latiem. Ja līdz ar minimālās algas palielināšanu proporcionāli tiktu pacelts arī neapliekamais minimums, tas mazo algu saņēmējiem nodrošinātu kaut nelielu ienākumu palielinājumu, vienlaicīgi nepalielinot izdevumu nastu darba devējam. Turklāt ieguvēji būtu gan valsts, gan privātajā sektorā strādājošie.

“Šis būtu loģisks un administratīvi vienkārši realizējams risinājums, kura īstenošana būtu izdevīga visiem – pirmkārt, darba ņēmējiem ienākumi “uz rokas” palielinātos par 28 latiem; otrkārt, darba devējiem mazinātos vajadzība strauji palielināt algas; treškārt, valdībai būtu labs darbs kabatā pirms pašvaldību vēlēšanām,” uzskata LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

Vienlaicīgi ir jāturpina nopietns darbs pie valsts aparāta izdevumu samazināšanas, tuvākā gada laikā tos samazinot vismaz līdz ES vidējam līmenim. Saskaņā ar Latvijas Bankas veikto pētījumu Latvijā valsts aparāts ir pats dārgākais Eiropā – 2006.gadā vairāk nekā 20 procenti no valsts budžeta sastādīja valsts dienestu izdevumi, kamēr Igaunijā šis skaitlis bija ap 7 procentiem.

Jau ziņots, ka LBAS valdībai norādījusi uz vairāk nekā 10 iespējamiem veidiem, kā valstij būtiski palielināt ieņēmumus un samazināt izdevumus, vienlaicīgi saglabājot plānoto algu pieaugumu zemu atalgotajām profesijām. Vienlaikus LBAS uzstāj uz pamatprasībām par minimālās algas palielināšanu līdz 180 latiem un neapliekamā minimuma paaugstināšanu līdz 108 latiem, kā arī inflācijas kompensēšanu valsts sektorā strādājošajiem gada inflācijas apmērā. Tāpat ir pieprasīts vismaz par 15 procentiem samazināt izdevumus valsts birokrātiskajam aparātam, nepalielināt nodokļus uzņēmumiem, kā arī turpmāk nepieņemt nevienu sociāli jūtīgu jautājumu bez tā saskaņošanas ar sociālajiem partneriem.

Pēteris Krīgers,
LBAS priekšsēdētājs