Otrdien, 4. novembrī noslēdzās Rīgas rajona pašvaldību vadītāju darba un pieredzes iegūšanas vizīte Īrijā, kura sākās 1. novembrī. Viens no darba mērķiem bija iepazīties ar dažām vietējām pašvaldībām Īrijā, tikties ar Īrijas nodarbinātības speciālistiem un, protams, tikties ar šeit dzīvojošajiem latviešiem. Nav noslēpums, ka nav vairs Latvijā tādu pagastu, no kura pēdējo gadu laikā dažādu apstākļu dēļ, nebūtu izbraucis kāds cilvēks strādāt uz ārzemēm. Par ceļojuma iespaidiem, ekonomiskās emigrācijas iemesliem, problēmām un to iespējamajiem risinājumiem portālam labprāt pastāstīja visi grupas dalībnieki, tiekoties Dublinā, Rathmines Travelodge Hotel telpās.

Atgādinām, ka grupā bija pašvaldību vadītāji no Ādažiem, Ķekavas, Sējas, Baldones, Siguldas, Krimuldas, Baložiem, Vangažiem, Daugmales, Olaines, Salas un Stopiņiem, kā arī EURES Nodarbinātības Valsts Aģentūras pātstāvji.

Grupas dalībnieki atzina, ka atšķirībā no Īrijas, Latvijā praktiski nepastāv vidusšķira. Dažādu likumu nesakārtotības, bieži neloģiskās nodokļu sistēmas dēļ, arī reizēm nevajadzīgo kontroles mehānismu dēļ, uzņēmējiem rajonos godīgā ceļā ir praktiski neiespējami attīstīt biznesu. Kā piemērs tika minēts visparastākais lauku lopkopības uzņēmums, kuram periodiski jādod atskaites vismaz 15 (!) dažādām institūcijām un kontroles struktūrām. Pastāv cerība, ka, ņemot vērā patreizējo ekonomisko situāciju, valdība nākotnē vairākkārtīgi samazinās nevajadzīgo birokrātisko aparātu štatus un darbību. Saprāta robežās būtu nepieciešams atļaut vietējiem uzņēmējiem attīstīt biznesu, netraucējot tiem strādāt. Kā svarīga nepieciešamība ieviešanai Latvijā tika minēta veismīgi Īrijā darbojošais PPP – privātā publiskā partnerība. Lai radītu jaunas darba vietas, jāattīsta ražošana, līdz ar to kardināli jāmaina pieeja investīciju piesaistei. Kā zināms, patreiz ārvalstu investori runājot par ieguldījumiem Latvijā ir “ļoti piesardzīgi”.

Apkopojot iegūtos iespaidus zaļajā salā, izskanēja viedoklis, ka šeit, Īrijā, dažkārt tiek strādāts ar samērā arhaiskām metodēm, un Latvijā līmenis ir augstāks, tomēr arī atzina, ka vairumā gadījumu tas Latvijā ir sasniegts iegrimstot kredītu jūgos. Dažu dienu vizītes laikā ir grūti aptvert, kā “dīvainie” īri ir sasnieguši vienu no visaugstākajiem attīstības līmeņiem Eiropas Savienībā. Patīkama nianse, tiekoties ar Īrijas pašvaldībām – visur latvieši tika minēti kā visstrādīgākie, gudrākie un kārtīgākie.

Rīgas rajona pašvaldību vadītāji aicināja Īrijā strādājošos latviešus izmantot mērķtiecīgi savu laiku šeit, strādāt, pelnīt, novērot, mācīties un apgūt visu jauno un pozitīvo. Ne vienmēr emigrācija ir negatīva lieta. Individuāli, pēc īsāka vai ilgāka laika izdarot izvēli par atgriešanos Latvijā – atgriezties ar reālām idejām jebkurā nozarē, pierādīt un parādīt, kā ir jāstrādā.