Pēc Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta (ĪUMSILS) pasūtījuma, SIA AC Konsultācijas veicis pētījumu par sabiedrības integrācijas un pilsonības aktuālajiem aspektiem. Apkopojot rezultātus, secināts, ka 60% Latvijas iedzīvotāju uzskata sevi par Latvijas patriotiem, savukārt, ja tiktu apdraudēta valsts neatkarība, to aizstāvēt gatavi būtu 56% respondentu.
21% aptaujāto sevi neuzskata par Latvijas patriotiem, bet 19% par to nav domājuši. Latvijas neatkarības apdraudētības gadījumā savu valsti aizstāvētu vairāk kā puse aptaujāto, 14% to nedarītu, bet 30% ir gūti atbildēt uz šo jautājumu.

Kopumā Latvijas iedzīvotāji visciešāk jūtas saistīti ar savu tuvāko apkārtni, pilsoņi tikpat cieši jūtas saistīti ar Latviju, savukārt, tikai puse no nepilsoņiem jūtas cieši saistīti ar Latviju. Vērojama vienota tendence – pilsoņi jūtas emocionāli tuvāki Latvijai nekā nepilsoņi.

Gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji svin Jaunā gada iestāšanos, popularitātes ziņā tam seko Ziemassvētki, Lieldienas un Jāņi.

Vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju par svētkiem uzskata 8. martu un 54% – Mātes dienu. Salīdzinot pilsoņu un nepilsoņu sniegtās atbildes, lielākās atšķirības ir vērojamas 8. marta un Mātes dienas svinēšanas tradīcijās – nepilsoņi turpina svinēt Padomju laikā populāro “Sieviešu dienu” 8. martā, bet pilsoņi dod priekšroku Mātes dienai maija otrajā svētdienā.

Vislielākās atšķirības vērojamas Uzvaras dienas atzīmēšanas tradīcijās – to svin vairāk kā puse (63%) nepilsoņu un 4% pilsoņu, taču, aplūkojot šī jautājuma atbildes tautību griezumā, jāsecina, ka to visbiežāk svin krievi (54%), citu tautību pārstāvji (41%) un 5% latviešu.

Informācijai:

Pētījuma par sabiedrības integrācijas un pilsonības aktuālajiem aspektiem mērķis bija identificēt, kādi faktori ietekmē Latvijas pilsoņu kopuma veidošanos un pilsonības iegūšanas procesu, noskaidrot kopīgo un atšķirīgo pilsoņu un nepilsoņu vērtīborientācijā, pilsoniskās apziņas veidošanās procesā, piederības un drošības sajūtas aspektā; noskaidrot sabiedrības attieksmi pret līdzdalību politiskajos procesos un izpētīt līdzdalības praksi un tās saistību ar pilsoniskumu; kā arī uzzināt attieksmi pret dažādiem pilsoniskās apziņas paaugstināšanas mehānismiem.

Pētījuma ietvaros tika aptaujāti 1200 respondenti.