Ingvilda Zālīte, īpaši latviešiem Īrijā

Vakar vēlu vakarā Finanšu ministrijā tika parakstīts līgums par 51% „Parex bankas” akciju paketes pārņemšanu „Hipotēku un zemes bankas” īpašumā. Par „Parex bankas” prezidentu, šķiet vismaz uz kādu laiku kļūs „Hipotēku bankas” prezidents Inesis Feiferis. Tas bija loģisks noslēgums tracim, kurš oficiāli sākās sestdienas pievakarē, bet faktiski – jau pirms vairākām nedēļām, kad sabiedrībā aizvien vairāk runāja par šīs bankas problēmām.

Latvijas banku nedienas
Latvija, protams, nav noslēgta pasaule, tādēļ arī mūsu bankas ietekmē finanšu tirgus nedienas gan ASV, gan Eiropā, gan Krievijā. Tiesa, ja domā par to, cik ļoti pasaules kredītkrīze ietekmē Latviju, jāņem vērā dažas nianses: pirmkārt, pēdējos gados Latvijas komercbankas bija aizrāvušās ar hipotekāro kredītu izsniegšanu, tādēļ tās pārāk daudz nenodarbojās ar liela apjoma peļņas gūšanu no spekulācijām pasaules vērtspapīru tirgos, otrkārt, banku likumdošana ierobežo t.s. mātes banku iespējas izņemt naudu no saviem meitas uzņēmumiem Latvijā. Šie divi apstākļi līdz pat pagājušajai nedēļai ļāva naivi cerēt, ka „pārziemosim” bez nopietnām problēmām banku jomā. Naivums pārgāja tajā brīdī, kad atcerējāmies tādu lietu kā sindicētie kredīti, proti, liela apjoma kredīti, kurus izsniedz vairākas bankas kopā un kurus mēdz izmantot arī vairākas Latvijas komercbankas. Tās, kurām faktiski nav mātes banku, kas var papildus piešķirt vajadzīgo naudu kredītu izsniegšanai. To vidū ir arī „Parex banka”, kurai jau nākamā gada februārī ir jāatdod Eiropas un Tālo Austrumu valstu banku sindicētie kredīti teju 500 milj. eiro apjomā. Katrs pats var izdomāt, cik viegli vai grūti šobrīd būtu pasaules tirgos sameklēt šādu naudu par sapratīgiem procentiem. Smejies vai raudi, bet liela nozīme visos notikumos ir faktam, ka Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Proti, Latvija līdz ar citām ES valstīm garantē 50 000 eiro noguldījumus vienam klientam vienā bankā un sava finanšu tirgus aizsardzībai ir apņēmusies sniegt valsts atbalstu grūtībās nonākušām bankām. Starp citu, „Parex bankas” nu jau bijušais viceprezidents Viktors Krasovickis skopajās intervijās presei savās nedienās netieši vainoja arī skandināvu bankas, kurām ir pieejamas valsts garantijas, tādēļ klienti šīs bankas uzskata par drošākām un pārceļ savu naudu uz tām. Nu gluži kā briti pirms kāda laiciņa vainoja īru bankas, kurām valsts garantēja noguldījumus 100% apjomā un kuras tādēļ par savas naudas glabāšanas vietu izvēlējās arī daudzi kaimiņvalsts iedzīvotāji.
Tieši šie apstākļi, kā arī, iespējams, fakts, ka bankai svarīgie Krievijas un citu NVS valstu tirgos ir pārāk nervozi, lika „pareksiešiem” meklēt valsts palīdzību.

„Parex” tiek valstij
Un ko gribēja – to arī dabūja. Sestdienas vakarā valdība nolēma uzdot „Hipotēku un zemes bankai” no abiem lielajiem „Parex bankas” akcionāriem Valērija Kargina un Viktora Krasovicka pārņemt bankas kontrolpaketi 51% apmērā par to samaksājot simboliskus divus latus. Tātad – pa latam katram akcionāram, kuri līdz šim gadiem ilgi bija gozējušies Latvijas bagātāko un ietekmīgāko cilvēku sarakstos. Pārējās abiem piederošās bankas akcijas (kopā 34%), līdz ar viņiem piederošajiem īpašumiem tiek ieķīlātas „Hipotēku un zemes bankā”, savukārt paši turpmāk, visticamāk, ieņems „Parex bankas” valdes locekļu amatus, lai turpinātu strādāt ar Krievijas klientiem un palīdzētu bankai atgūties.
Par to pretī banka saņem valsts garantiju sindicētā kredīta atmaksai, ar to, pēc finanšu ministra Ata Slaktera teiktā, pietiekot, lai nomierinātu kredītu devējus, kā arī bankā tiks iepludināti 200 miljoni lati, lai nodrošinātu tās vajadzības. To šobrīd varētu būt gana daudz, jo, kaut arī šajās dienās nav vērojama (un, paldies Dievam!) liela panika, tomēr ir noguldītāji, kuri steidz izņemt savu naudiņu no šīs bankas. Un kurš gan viņus par to var vainot? Īpaši pacentušies viņnedēļ bija vārdos neminēti valsts un pašvaldību pārstāvji, kuru dēļ pirmdien premjeram Ivaram Godmanim pat nācās aizliegt valsts uzņēmumiem izņemt naudu no „Parex bankas”.
Starp citu, valsts nebūt neplāno paturēt „Parex banku” savā īpašumā. Pēc pārņemšanas formalitāšu pabeigšanas bankas akciju paketei tiks meklēts stratēģiskais investors, kas to varētu nopirkt. Tiesa, abi lielie akcionāri banku nesekmīgi mēģināja pārdot jau vairākus gadus, taču tagad bankas cena varētu būt daudzkārt zemāka nekā tās ziedu laikos un, iespējams, valsts pārstāvju pūliņi arī varētu būt sekmīgi. Noslēgtais pārņemšanas līgums akcijas atļauj atpirkt arī abiem bijušajiem īpašniekiem. Par tiem pašiem diviem latiem… pirms tam samaksājot visus valsts tēriņus.

Un tālāk?
Protams, tas ir tikai īss galveno notikumu izklāsts, sīkumi un nianses mainās vai ik stundu, un tos nav vērts aprakstīt. Rīgā šajās dienās klīst neskaitāmas versijas un sazvērestību teorijas par to, kas un kāpēc patiesībā ir noticis. Taču arī tam šobrīd nav īpašas nozīmes. „Parex banka” turpina apkalpot klientus, to dara arī pārējās bankas, kaut gan var pieņemt, ka tām nebūt neklājas viegli, bet mēs, Latvijā dzīvojošie, turpinām cerēt, ka neskatoties uz visām drāmām Īslandes liktenis Latviju nepiemeklēs.