Šodien un rīt, 12. decembrī Briselē notiks Eiropadomes sanāksme.
Eiropas Savienības līderiem Eiropadomes samitā būs jāpanāk galīgā vienošanās par klimata un enerģētikas likumdošanas aktu paketi, kas paredz būtiski samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu (CO2) emisiju samazināšanu, vienlaikus palielinot atjaunojamās jeb tā dēvētās zaļās enerģijas īpatsvaru.
Nikolā Sarkozī, kuram šis ir pēdējais samits kā ES prezidentam, cer, ka galotņu sanāksmes laikā tiks atrisināti arī citi svarīgi jautājumi. Viņš vēlas, lai tiktu apstiprināta pasākumu pakete Eiropas glābšanai no ekonomiskās krīzes, kam paredzēts atvēlēt 200 miljardus eiro.
Bez tam paredzēts, ka samitā Īrijas premjerministrs Braiens Kovens iepazīstinās ar sen gaidīto plānu izkļūšanai no ES institucionālā strupceļa, kurā bloku ierāva īru negatīvais balsojums jūnija referendumā par Lisabonas līgumu.
Tiek uzskatīts, ka viens no iemesliem, kādēļ īru vēlētāji balsoja pret šā līguma ratifikāciju, bija Lisabonas līgumā paredzētā ES komisāru skaita samazināšana.
Braiens Kovens šodien Eiropadomes samitā prezentēs projektu, kurā ietverti divi galvenie priekšnoteikumi, lai Īrijā varētu notikt atkārtots referendums par Lisabonas līgumu līdz nākošā gada oktobrim.
Pirmais priekšnoteikums pieprasa arī turpmāk saglabāt tiesības katrai dalībvalstij nominēt vienu ES komisāru. Savukārt otrs priekšnoteikums ir juridiskās garantijas, ka tiks ievērotas Īrijas īpašās intereses militārās neitralitātes un nodokļu suverenitātes jautājumos, kā arī tiks saglabāta Īrijas konstitūcijas prioritāte sociālajos jautājumos, kā, piemēram, abortu un laulību likumos.
Tas ietver arī jaunus izteikumus par to, kā aizsargāt darbinieku tiesības un kā valsts un pašvaldību iestādēm nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus, piemēram, veselības aprūpi un izglītību.
Ja Eiropas Savienības līderi vienosies par šo garantiju pieņemšanu, tad Īrijas valdība sola sarīkot referendumu līdz nākošā gada oktobra beigām. Īrijas mediji to jau nodēvējuši par “Lisbon 2″.

FOTO: Toms Kalniņš, VPK