Īru pārtikas un dzērienu eksports pagājušajā gadā samazinājās par 6,5% līdz nedaudz vairāk par 8 miljardiem eiro, informē RTÈ.

Īrijas Pārtikas padome skaidro apjoma kritumu ar valūtas svārstīgumu, pircēju struktūras maiņu un ierobežotu kredītu pieejamību eksportētājiem.

Padome uzskata, ka tagad ir ārkārtīgi svarīgi uzlabot tirdzniecību gan mājās, gan ārzemēs.
Pārtikas un dzērienu ražošana veido 10% no kopējā Īrijas eksporta apjoma, un 8% no valsts nodarbinātības.
Neskaitot dioksīna krīzi, cūkgaļas eksports pagājušajā gadā samazinājās par 2% līdz 360 miljoniem eiro. Aitas gaļas eksports samazinājās par 10% līdz 166 miljoniem eiro, mājputnu – 8% līdz 223 miljoniem, graudu un dārzeņu eksports – par 5% līdz 236 miljoniem €. Trīs lielākajās nozarēs arī bija vērojams kritums. Dzērienu ražošana samazinājās par 13% līdz 1,2 miljardiem €, gatavo pārtikas produktu – par 15% līdz 1,5 miljardiem € un piena – par 5% līdz 2,2 miljardiem €.
Savukārt liellopu gaļas ražošanas nozarei bija labs gads – eksports pieauga par 7% līdz 1,6 miljardiem €.
Pārtikas padome ir izstrādājusi sešu punktu plānu, lai palielinātu eksportu par 20% nākamo trīs gadu laikā līdz 10 miljardiem €.
Atkritumum pārstrādes kompānijas Indaver Ireland direktors John Ahern uzskata, ka Īrija virzīsies uz nākošo cūkgaļas krīzi, ja Vides ministrija turpinās plaši izmantot mehāniski bioloģisko apstrādi (MBA). MBA ir process, kurā sadzīves un komerciālos atkritumus apstrādā ar mehāniskām vai bioloģiskām metodēm un atlikumu var izmantot vai nu kā kurināmo cementa krāsnīs, vai kā mēslojumu. John Ahern uzsver, ka šī metode ir bīstama, jo pieļauj iespēju, ka piesārņoti atkritumi var nokļūt pārtikas apritē. Viņš aicina atmest MBA, tā vietā ieviešot metodi, kurā atkritumi tiek pārvērsti enerģijā.