Eiropas Komisija (EK) aicina Eiropas Savienības (ES) eirozonas dalībvalstis iegrožot budžeta deficītu, informē EK preses dienests.
Tautsaimniecības krīzes dēļ cieš arī valsts budžets, un sagaidāms, ka piecās valstīs budžeta deficīts pārsniegs ES tiesību aktos atrunātos 3% no iekšzemes kopprodukta.

Eiropas Komisija ir norūpējusies par šīs parādības ietekmi uz eirozonas stabilitāti un ir attiecīgajām valstīm ierosinājusi termiņu, līdz kuram panākt atbilstību minētajam ierobežojumam. Visās piecās valstīs — Francijā, Grieķijā, Īrijā, Lielbritānijā un Spānijā — budžeta deficīts jau pagājušgad pārsniedza 3% robežu.

Īrijai izteikts aicinājums līdz 2013. gadam samazināt budžeta deficītu līdz atļautajam apjomam. Franciju un Spāniju Komisija aicinājusi to izdarīt līdz 2012. gadam, savukārt Grieķijai budžeta deficīts jāsamazina līdz 2010. gadam. Lielbritānijai šis termiņš ir 2013.-2014. gads.

Galavārdu par ierosinātajiem termiņiem teiks ES līderi.

Deficīts strauji pieaudzis tādēļ, ka ievērojami samazinājušies nodokļu ieņēmumi, bet pieauguši tēriņi sociālām vajadzībām, piemēram, bezdarbnieku pabalstiem. Turklāt valdība valsts kasē meklē naudu, lai atbalstītu izaugsmi un investīcijas, proti, mēģinātu pārvarēt visnopietnāko ekonomikas lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara. Divu gadu laikā visā ES kopumā dalībvalstu valdības ekonomikā iepludinās aptuveni 3,3% no Eiropas Savienības IKP jeb apmēram 400 miljardus eiro.

Saskaņā ar ES noteikumiem eirozonas pašreizējo vai potenciālo dalībvalstu budžeta deficītam jābūt mazākam par 3% no IKP. Šie noteikumi, kas ir daļa no ES Stabilitātes un izaugsmes pakta, palīdz izvairīties no līdzsvara trūkuma, kurš varētu apdraudēt uzticību eirozonai.

Kaut arī Lielbritānija nav eirozonas dalībvalsts un attiecīgie noteikumi tai nav saistoši, tā mēģina tos ievērot.

Pagājušā gada janvārī publicētajā Komisijas prognozē norādīts, ka šogad Francijas budžeta deficīts būs lielāks nekā 5% un ka Spānijai tas būs gandrīz 6%, Īrijai 11% un Lielbritānijai vismaz 9%. Grieķijai pārmērīgs budžeta deficīts bija jau 2007. gadā, un pērn tas bija 3,7%. Sagaidāms, ka arī šogad tas būs lielāks par pieļaujamo.

Komisija aicināja arī Kipru ievērot stingrāku budžeta disciplīnu un brīdināja, ka tuvākajos gados Kiprā budžeta deficīts var strauji pieaugt. Domājams, ka šogad tas būs 1%. Šāds rādītājs gaidāms tādēļ, ka valsts veic tautsaimniecības stimulēšanas pasākumus.

ES līderi ir pauduši bažas par augošo iztrūkumu budžetā. Šā gada martā notikušajā samitā viņi izteicās, ka ES dalībvalstīm pēc iespējas ātrāk jāatgriežas pie tāda budžeta deficīta līmeņa, kas “atbilst valsts finanšu ilgtspējīguma principam”.