Mācītāja vēstījums 2009. gada Lieldienās

Prieks un pārsteigums nāk līdz ar testamentu, kurā man atklājas novēlētāja mīlestība, rūpes un bagātība. Daudzreiz esmu dzirdējis dzīvesstāstus, kur kā brīnums un pagrieziena punkts ir nācis kāda ārzemju onkuļa vai tantes atstātais mantojums.

Tas pirmajā brīdī ir izsaucis neticību rakstītajam, vai advokāta pasludinātajam faktam. Tad ir nākušas prieka asaras par tik necerētu mīlestību no cilvēka, par kuru patiesībā biju aizmirsis savā ikdienas skrējienā. Pēc tam, kad testamentā izteiktais mīlestības dāvinājums ir reāli saņemts, rodas vēlēšanās par šo mīlestību stāstīt citiem un vairāk un vairāk kļūt par personu, kas arī padomā par citiem, kuriem ir vajadzība pēc iztikas, prieka un mīlestības. Testaments ir devis gan vērtīgu ieguvumu, gan iespēju nokaunēties, ka neesmu dāvinātāju mīlējis tāpat kā viņš mani. Mantojumā ietvertā mīlestība ir mani aizkustinājusi un pārmainījusi visu turpmāko dzīvi.

Kāpēc es to rakstu Lieldienās? Kāds sakars Kristus Augšāmcelšanās svētkiem ar testamentu un mantojumu?
Paskatīsimies!
Testaments ir novēlētāja gribas paudējs. Ar to tiek pateikts ko novēlētājs vēlas dāvināt saņēmējam. Testaments dod man saņemt to kas pieder citai personai. Tam ir tieša saikne ar to, kas notiek Zaļajā Ceturtdienā, Lielajā Piektdienā un Lieldienās. Jēzus kā patiess cilvēks un patiess Dievs, tanī naktī, kad viņš tika nodots, pavēstīja, ka tiek dots jauns testaments (latviešu val.tulk. ”derība”) Viņa asinīs kas par mums top izlietas. Tātad Jēzus visu savu svētumu, mieru un sadraudzību ar Dievu noraksta testamentā mums. Pat vēl vairāk! Mums tiek dāvināts viss, kas ir Jēzum. Pat augšāmcelšanās brīnums un mūžīgās dzīvības svētlaime Dieva valstībā. Tāpēc Kristus saka: Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība, kas man tic dzīvos mūžīgajā dzīvībā . Visa Bībele ir Dieva nodoma un gribas paudēja. Ne velti angļu valodā, apzīmējot Bībeles daļas, tiek lietoti vārdi: „Old Testament, New Testament” t.i. Vecā Derība (Testaments) un Jaunā Derība (Testaments). Un Dievs nemelo! To ko Viņš ir novēlējis, tas ir saņemams. Ir labi ja uzmanīgi izlasām, ko Viņš savā mīlestībā, domādams par mums, ir sagādājis un uzdāvinājis.
Atklāsme par Dieva lielo mīlestību, ko Viņš cilvēcei ir ienesis ar Jēzu Kristu, ir vienmēr kā necerēts un pārsteidzošs fakts. Izradās, ka Dievs par mums ir domājis tad, kad mums Viņš ir bijis vienaldzīgs vai pat licies par traucēkli mūsu „reālajai dzīvei”, kurā taču ir vispirms jādomā par sevi, savu komfortu, drošību utt. Dievs mūs ir jau atradis, pirms mēs Viņu sākām meklēt lūgšanās, dievkalpojumos un kristīgās grāmatās. Viņš mani ir pirmais mīlējis ! Viņš ir nācis meklēt un glābt grēciniekus . Un Viņš mani ir atradis un savu bagātību uzdāvinājis! Vai es to ticu, vai es to saņemu, vai es to lietoju? Tas paliek manā atbildībā. Dievs savu mīlestību ar varu neuzspiež. Tu vari turpināt dzīvot tā it kā tev nebūtu dota bagātība caur grēku piedošanu, dievkalpojumiem, kristībām, draudzi utt. Dievs ir pacietīgs un turpina aicināt mūs kas dzīvojam Īrijā. Bet Viņš patiesi vēlas, lai mūs nāve nepārsteidz ātrāk, pirms esam saņēmuši Kristus svētumu un mūžīgās dzīvības mantojumu. Viņam patiesi būs žēl, ka kāds no mums nebūs izmantojis tik labu iespēju kļūt par apžēlotu grēcinieku un Dieva bērnu.

Līdz ar atklāsmi par Dieva beznosacījuma mīlestību, cilvēkā ielīst jauna būtība, kuras pirmsākums ir meklējams Dievā. Dieva mīlestības, piedošanas un žēlastības iepriecināts, mūsos piedzimst jauns cilvēks, kas mīl Dievu pāri visam un savu tuvāko kā sevi pašu . Tās ir pārmaiņas! Ir vēlēšanās piedot tāpat, kā Kristus dēļ pašam ir piedots. Ir vēlēšanās izraut līdzcilvēkus no egocentrisma un rādīt uz Kristu, kurš pašam ir atklājies kā dzīves drošs pamats un uzticams Dievs. Gribās vairāk un vairāk dalīties ar savu laiku, naudu, spējām un cerību ar citiem, lai vairotu mīlestību sabiedrībā, draudzē un ģimenē.
To visu izraisa Dieva mīlestība, kas kā testaments ir atvērts un nolasīts Lieldienās.

Kristus ir miris un augšāmcēlies, lai es saņemtu testamentā pausto Dieva mīlestības gribu!

Neatkarīgi no tā ko jūs darīsiet Lieldienās, ripināsiet olas, vai svinēsiet Kristus Augšāmcelšanos, Dievs no savas puses visu ko solījis ir piepildījis. Vai mēs to nāksim saņemt, vai nē, paliek mūsu ziņā un atbildībā.
Vēlu piedzīvot Dieva mīlestību Kristū un aicinu uz priekpilniem draudzes dievkalpojumiem Īrijā!

Mīlestībā – Uģis Brūklene
Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas mācītājs Īrijā

FOTO: Harina Brūklene