Tā kā bezdarba līmenis ir visaugstākais visā pēckara periodā, Eiropas Savienība (ES) sarīkojusi īpašu sammitu par bezdarbu, informē Eiropas Komisija.
Šā sammita uzmanības centrā ir tas, ka Eiropas tautsaimniecības lejupslīdes dēļ cieš iedzīvotāji. Martā Eiropas Savienībā bez darba palikuši vairāk nekā 600 000 cilvēku, un pēdējos mēnešos dažās valstīs bijuši sociāli nemieri.

Pēc vakar Prāgā notikušajām sarunām Komisijas priekšsēdētājs Barrozu teica, ka nodarbinātība jānosaka par vienu no ES galvenajām prioritātēm. Viņš aicināja aktīvāk rīkoties, lai ierobežotu bezdarba līmeņa paaugstināšanos.

Nodarbinātības lietu komisārs Vladimirs Špidla uzsvēra, ka ES ir jāizmanto visi iespējamie līdzekļi, lai mīkstinātu recesijas sekas nodarbinātības jomā. Piemēram, lai sniegtu palīdzību krīzes skartajiem iedzīvotājiem, var izmantot Eiropas Sociālo fondu un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu.

Sanāksmes dalībnieki aicināja uzņēmumus nevis uzreiz atlaist darbiniekus, bet gan saīsināt darbalaiku. Tādā gadījumā darba ņēmēji brīvo laiku varētu izmantot jaunu prasmju apguvei. Daži uzņēmumi (piemēram, Vācijā) jau ir izvēlējušies šādu risinājumu.

Turklāt uzņēmumiem būtu jāpieņem vairāk mācekļu un stažieru, lai jauniešiem darba tirgū palīdzētu nostāties uz savām kājām — jo īpaši tiem, kuri gatavojas beigt vidējās izglītības iestādi vai koledžu. Par 25 gadiem jaunāku eiropiešu bezdarba līmenis jau tagad ir virs 17%. Tas ir divreiz vairāk par vidējo līmeni, un gaidāms, ka dažās ES dalībvalstīs tas pārsniegs pat 30%. Mācību programmās galvenā uzmanība jāpievērš tādu iemaņu apguvei, pēc kurām ir vislielākais pieprasījums.

Jauniešu un bezdarbnieku līdzdalību darba tirgū varētu veicināt arī vairāk palīdzot jaundibinātiem uzņēmumiem.

Prāgas sarunas rīkoja Čehijas valdība, kas pašlaik pilda ES Padomes prezidentūras funkcijas, un tajās piedalījās arī abas nākamās prezidentvalstis, proti, Spānija un Zviedrija. Piedalījās arī darba devēju pārstāvji un arodbiedrības. Komisija sammita galvenās atziņas ņems vērā, gatavojoties ES līderu sanāksmei, kas notiks jūnijā.

Tautsaimniecības lejupslīdei turpinoties, martā bezdarba līmenis visā ES kopumā sasniedzis 8,3%. Šā gada februārī tas bija 8,1%. Pašlaik bez darba ir 20 miljoni cilvēku, tas ir par 4 miljoniem vairāk nekā pirms gada. Eirozonā bezdarba līmenis februārī bija 8,7%, bet martā palielinājies līdz 8,9%.

Turklāt iespējams, ka sliktākais ir vēl tikai priekšā. Ir pamats pieņemt, ka eirozonā bezdarbs līdz 2010. gada beigām pieaugs līdz 11,5%. Tas ir visaugstākais līmenis kopš 2. pasaules kara.

“Mēs nevaram izvairīties no tā, ka šī krīze izraisa bezdarbu”, teica Komisijas priekšsēdētājs. “Tomēr, rīkojoties tagad, ir iespējams ierobežot darbavietu skaita zudumu un palīdzēt miljoniem cilvēku atrast jaunu un labāku darbu.”