Valdības nespēja konstruktīvi risināt samilzušās ekonomikas problēmas, kas faktiski Latviju ir novedušas līdz bankrotam, un šo problēmu „risinājums” – mehāniskā algu un pensiju apcirpšanā, bija galvenais iemesls, kādēļ šodien Esplanādē un citviet Latvijā pulcējās tūkstošiem cilvēku. „Esmu strādājoša pensionāre – un glābju mūsu valsti no bankrota, bet tikmēr „tautas kalpi” nesteidz sev apgriezt algas,” ar ironiju saka pensionāre Baiba. Viņai, gluži tāpat kā citiem tūkstošiem, nācās krietni rēķināt, vai palikt darbā un zaudēt 70% no pensijas, vai aiziet no darba, un saņemt niecīgo pašas nopelnīto pensiju.

Esplanādē, kur arodbiedrība rīkoja manifestāciju, pulcējās arī mediķi, skolotāji… Viņus kārtējā mehāniskā algu apcirpšana skārusi vissmagāk. Kā nekā – kā lai skolotājs „izvelk” ar 140 latiem lielu algu mēnesī? Turklāt teju vai katram ir ja ne kredīts, tad vismaz līzings. Uz mītiņu bija ieradušies dažāda vecuma ļaudis, tomēr pārsvarā akcijā piedalījās vecāka gada gājuma cilvēki. Ieradušās arī jaunās māmiņas ar savām atvasēm. Laukumā pie Raiņa pieminekļa plīvoja vairāki Latvijas karogi un dažādi plakāti, piemēram, „Nacionalizēt prihvatizēto”, „Pieprasām kriminālatbildību valdības rīcībai”, „Pret „miljonāriem – marodieriem” – ar grenadieriem?”
Protams, paraugoties no citas puses, kaut kas jau ir it kā izdarīts, lai Latvija saņemto kārtējo naudas vezumu no ārvalstīm, un galu galā taču jāpakļaujas arī Starptautiskā Valūtas fonda prasībām un rekomendācijām. Taču, vai tiešām uz sociāli neaizsargātāko cilvēku rēķina, kuriem jau tā problēmas sagādā komunālo pakalpojumu apmaksa, zāļu iegāde utt… Neatbildēts palicis jautājums, kādēļ tomēr netika ieviesta progresīvā ienākuma nodokļa sistēma, kas liktu vairāk maksāt bagātajiem, bet mazāk ciest nabagajiem. Dažs labs šo gājienu izskaidro ar to, ka „biezie”, un viņi arī reālie politikas ietekmētāji, paši nemaz nevēlas šķirties no naudas – gan jau pensionāri segs šo trūkumu! Absurds! Bet mūsu valstsvīri taču nav nekādi „robinhudi”. Turklāt, par spīti visām algu apgriešanām, nav nemaz vēl 100% garantijas, ka Latvija tiešām saņems kārtējo aizdevumu, jo citas valstis gaida konstruktīvu problēmas risinājumu, nevis izdzīvošanu uz pensionāriem, medicīnas, izglītības utt. sistēmām.
Taču zīmīgi – smagie budžeta grozījumi tika pieņemti jau pirms dažām dienām. Manefistācija tikai šodien. Sakritība? Diez vai. Un tas nozīmē, ka šai protesta akcijai ir visai nosacīta loma, tikai tāda neapmierinātības parādīšana, jo tajā dienā, kad „tautas kalpi” rokās ņēma lielās naudas cirpšanas šķēres, nekādu mudinājumu protestē nebija. Samierināsimies, sažņaugsim siksnas vēl ciešāk, plauktiņā noliksim striķi un ziepes katram gadījumam, bet varbūt vēl pārdzīvosim. Jo, kā teica kāds pensionārs, kurš protestā nepiedalījās – vēl jau katrs var atļauties nopirkt lāpstu, uzrakt dobīti un iestādīt kādu tupeni.
Jāatgādina, ka neapmierinātību izsaukuši Saeimā pieņemtie grozījumi 2009.gada budžetā, kā rezultātā valsts izdevumi tika samazināti par 500 miljoniem latu. Budžeta grozījumi paredz īstenot būtiskus izdevumu samazinājumus, kas skars arī sociālo jomu un pensionārus – vecuma un izdienas pensijas apmērs tiks samazināts par 10%, vecuma pensijas strādājošiem pensionāriem tiks samazinātas par 70%. Ģimenes valsts pabalsts par katru bērnu būs astoņi lati, bet vecāku pabalsts strādājošiem vecākiem tiek samazināts par 50%. Izmaiņas likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli samazina neapliekamā minimuma apmēru līdz 35 latiem.

Ludmila Glazunova speciāli portālam baltic-ireland.ie

FOTO: Iveta Krūmiņa, Agnese Liepiņa