Latvijas Vēlēšanu reformas biedrība (VĒL), kas dibināta 2007. gada 31. maijā un iestājas par Saeimas vēlēšanu sistēmas uzlabošanu, izstrādājot konkrētus ieteikumus Saeimas un pašvaldību vēlēšanu sistēmai, ierosina ieviest vēlētāju reģistru 10. Saeimas vēlēšanās un atteikties no „balsošanas ar pasi”.
Sabiedrību ar savām tēzēm iepazīstina VĒL valdes priekšsēdētajs Valdis Liepiņš:

“Ierastā prakse rietumu demokrātijās ir, ka parlamenta vēlēšanās vēlētāji balso iecirkņos vai vēlēšanu apgabalos, kuros tie reģistrējuši savu dzīves vietu. Valstīs, kurās nav iespējams izveidot vēlētāju reģistru, izmanto citas paņēmienus, lai novērstu iespēju vēlētājiem nobalsot vairākkārt.

Afganistānā prezidenta vēlēšanās, piemēram, iekrāso balsotāju pirkstus, Latvijā 9. Saeimas vēlēšanās pasēs iespieda spiedogu. Lielas atšķirības it kā nav: iekrāsoti pirksti vai spiedogs pasē. Bet Latvijā IR vēlētāju reģistrs! To lietojam kā pašvaldību, tā Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tad, kādēļ ne Saeimas vēlēšanās? To darījām 8. Saeimas vēlēšanās, bet īsi pirms 9. Saeimas vēlēšanās Kalvīša kunga vadītā koalīcija nolēma atgriezties pie kārtības ar spiedogu pasē.

Argumenti par vēlētāju brīvu izvēli, balsot jebkurā vēlēšanu apgabalā, ir vāji. Galvenajam argumentam, ka balsošana noteiktā apgabalā pazemina vēlētāju līdzdalību, nav seguma (skat. CVK pārskatu „9. Saeimas vēlēšanas – 2006. gada 7. oktobrī – Vēlēšanu rezultāti” 6. lpp.). It kā tūkstošiem vēlētāju tieši Saeimas vēlēšanu nedēļas nogalē dotos rakt kartupeļus un tādēļ nevarētu savu balsi nodot savā vēlēšanu apgabalā. Par to nav nekādu datu. Tas ir minējums. Tam arī nav nekādu pamatojumu, jo var dot iespēju nobalsot pirms vēlēšanu dienas, kā tas bija nesenajās pašvaldību un Eiropas parlamenta vēlēšanās. Ne vēlēšanas traucētu kartupeļu rakšanu, ne rakšana – vēlēšanas.

Ja apgabalus nesaista ar saviem reģistrētiem vēlētājiem, paveras iespējas manipulācijām, piemēram, pārvietot vēlētājus uz citu apgabalu (vai aizvilināt ar banāniem, kā Zīgerists savā laikā, vai ar ko citu), lai vairotu kāda kandidāta vai saraksta iespējas iekļūt Saeimā.

Vēlētāju migrācija no viena apgabala uz otru ir pretrunā ar LR Satversmes 7. pantu kā tādu un tajā ietverto domu saistīt vēlētāju ar savu vēlēšanu apgabalu. Satversmes 7. pantā rakstīts: „Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam.” Vēlētāju migrācija kompromitē noteikto proporcionalitāti. Domu par vēlēšanu apgabalu un vēlētāju savstarpējo saistību jau 1919. g. izteica Tautas padomes Satversmes komisijas priekšsēdētājs Marģers Skujenieks, apsverot Vācu demokrātu frakcijas locekļa Paula Šīmaņa ierosinājumu veidot Latviju kā vienu vēlēšanu apgabalu. Skujenieks: „Ja Latvija būtu viens vienīgs vēlēšanu apgabals, noteicošais vārds piederētu politiskam centram Rīgai, kurš uzstādītu savu listi visai valstij. Tās listes varbūt būtu ļoti labi sastādītas, bet tomēr ne tā, ka apmierinātu visas lokālās (uzsvars manējais) intereses. Komisijas priekšā liktais sadalījums ir mēģinājums saskaņot minoritātu (sic) intereses un lokālās prasības.” Šīmaņa priekšlikumu noraidīja ar 10 pret 73 balsīm, 4 atturoties.

„Balsošanai ar pasi” ir vēl citas nevēlamas konsekvences.

Ir ļoti apgrūtināta balsošana ārzemēs, kur tagad mitinās vairāki tūkstoši vēlētāju. Ja vēlētājs nedzīvo centrā, kurā izveidots vēlēšanu iecirknis, lai piedalītos vēlēšanās, vēlētājam ir jānosūta pase uz norādīto iecirkni divas reizes – vispirms, lai reģistrētos un saņemtu balsošanas materiālus un tad lai viņa balsošanu atzīmētu pasē. 9. Saeimas vēlēšanās tikai 557 vēlētāji pieteicās balsošanai pa pastu!

„Balsošana ar pasi” nenodrošina vēlētāju pret iespējamām nelabvēlīgām sankcijām, kas izriet no balsošanas fakta atzīmēšanas pasēs. Tam ir sevišķi nozīme tautas balsošanas gadījumos. Atcerēsimies valdošās koalīcijas politiķu mudinājumus vēlētājiem nepiedalīties tautas nobalsošanās 2007. un 2008. gadā.

Kādēļ noteikt, ka Saeimas vēlēšanās vēlētājs var balsot tikai vēlēšanu apgabalā, kurā deklarēta vēlētāja dzīves vieta? Summēšu galvenos argumentus:
1. Būtu ievērots Latvijas Republikas Satversmes 7. pantā noteiktais vēlētāju vienlīdzības princips mandātu aprēķināšanā vēlēšanu apgabalos.
2. Būtu izskausta iespējamā vēlēšanu rezultātu manipulācija ar vēlētāju pārvietošanu uz citu vēlēšanu apgabalu.
3. Būtu īstenota Latvijas Republikas Satversmes 7. pantā izteiktā doma saistīt vēlētāju ar savu vēlēšanu apgabalu, „sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos”.
4. Vēlēšanas būtu patiesi aizklātas un vēlētājs būtu nodrošināts pret iespējamām nelabvēlīgām sankcijām, kas izriet no piedalīšanās fakta atzīmēšanas pasēs.
5. Atvieglotu iespēju balsot ārzemēs.

Kādi grozījumi nepieciešamie normatīvajos aktos, lai Saeimas vēlēšanās ieviestu vēlētāju reģistru?
1. Papildināt Saeimas vēlēšanu likuma 3. pantu šādi: „Personai ir tiesības vēlēt vēlēšanu apgabalā, kurā deklarēta tās dzīves vieta. Tiesības vēlēt ir personai, kura vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēta dzīvesvietā attiecīgā Saeimas vēlēšanu apgabalā. Vēlētāji, kuri uzturas ārvalstīs var izvēlēties vienu vēlēšanu apgabalu, kurā reģistrēties.”

2. Vēlētāju reģistra likuma 2. pantā atjaunot iepriekšējo redakciju: “Reģistrs nodrošina to personu uzskaiti, kurām saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu vai Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumu ir tiesības vēlēt Latvijas Republikā.”"

www.velref.lv ^[1]

FOTO: baltic-ireland.ie