Rīt, 2. oktobrī Īrijas pilsoņi, piedaloties referendumā, izšķirs Lisabonas līguma likteni.
Pēdējie Red C sabiedriskās domas aptaujas dati liecina, ka Lisabonas līgumu, kuram Eiropas Savienības darbība būtu jāpadara efektīvāka un demokrātiskāka, atbalsta 55% Īrijas pilsoņu, savukārt 27% to neatbalsta, bet 18% vēl nav izlēmuši kā balsos.

“Par” Lisabonas līgumu Īrijas pilsoņus aicina balsot lielās partijas Fianna Fáil un Fine Gael, kā arī leiboristi un zaļie, arodbiedrības, biznesa pārstāvji, katoļu baznīca un visdažādākās sabiedriskās organizācijas.
Savukārt “pret” tradicionāli iestājas vecākā Īrijas politiskā kustība Sinn Féin.

Lisabonas līguma ratifikācijas procesu pilnībā pabeigušas 24 valstis – Austrija, Beļģija, Bulgārija, Dānija, Francija, Grieķija, Kipra, Itālija, Igaunija, Latvija, Lielbritānija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija. Lisobonas līguma ratifikācijas process nav pabeigts Čehijā un Polijā. Īrijas nostāja būs zināma pēc referenduma.

Kaut arī sabiedriskās domas aptauja liecina, ka vairākums Īrijas pilsoņu atkārtotā referendumā balsos par Lisabonas līgumu, šobrīd ir grūti prognozēt iznākumu. Tomēr fakts, ka Īrija saņēma garantijas no Eiropas Savienība, kuras paredz, ka Lisabonas līguma ratificēšana neietekmēs Īrijas līdzšinējo politiku nodokļu, abortu, ģimenes, izglītības un militārās neitralitātes jomās, ļauj cerēt uz pozitīvu rezultātu.

Atgādinām, ka atšķirībā no Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanām, referendumos balsot var tikai Īrijas pilsoņi, kuri dzīvo Īrijā.

Īss Lisabonas līguma apskats ^[1]

FOTO: baltic-ireland.ie