Svētdien, 11.oktobrī, Latvijas Republikas vēstniecības telpās Dublinā notika tikšanās ar Pasaules brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes (PBLA IP) loceklēm Daci Copeland un Dainu Grosu. Diskusija par izaicinājumiem, kas saistīti ar latviešu valodas saglabāšanu dzīvojot ārpus Latvijas, tika organizēta ar vēstniecības atbalstu, tajā piedalījās arī Latvijas Republikas vēstniecības Īrijā Pirmais sekretārs Jeļena Lobzova.

Apmainīties ar idejām un pieredzi bija ieradušies gan latviešu skoliņu skolotāji – Ritma Prokopčenko (LBI nedēļas nogales skoliņa “Saulgriezīte”), Inga Emoliņa (Limerikas latviešu biedrības bērnu un jauniešu centrs), Anita Litauniece (Latviešu Sabiedrības Korkā (LSC) latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņa), Olita Lagzdiņa (Montessori bērnudārzs un After School centrs “Winnie the Pooh” Longfordā), Sandra Bondarevska (Latviešu bērnu aktivitāšu centrs, avīze “Sveiks”), Juris Dzenis (LSC) un citi interesenti.
Vispirms Dace Copeland un Daina Grosa iepazīstināja klātesošos gan ar savu bagāto pieredzi, kas uzkrāta gadu gaitā, darbojoties ārzemju latviešu skoliņās, gan ar jau izdotajiem, kā arī topošajiem mācību materiāliem. Turpmākajās pārrunās un domu apmaiņā pamazām izkristalizējās arī galvenās problēmas, kas ir līdzīgas visām skoliņām – vispirms vecāku un pēc tam arī bērnu motivācija, finansiālās problēmas, kā arī telpu jautājums. Neskatoties uz grūtībām, skolotājas tomēr prot un spēj darboties radoši un interesanti, izmantojot visdažādākās metodes. Anita Litauniece piedāvāja visiem klātesošajiem piedalīties nelielā eksperimentā, atklājot, ka šādu metodi bieži izmanto nodarbībās ar bērniem, tā ir aizraujoša un interesanta. ^[1](Pamēģiniet arī jūs – vajadzīga 1 centa monēta, ūdens un pipete. Vispirms katrs dalībnieks izvērtē un nosaka savu prognozi- cik pilienus ūdens var uzpilināt uz monētas, līdz tas neizplūst. Nākošais etaps – pilināšana – lēni, uzmanīgi, tieši monētas centrā. Rezultāti katram atšķiras.)
Kā panākt, ka bērns ar prieku nāk uz skoliņu, ka vecāki pie pirmajām finansiālajām problēmām neatsakās no savas atvasītes vešanas uz nodarbībām, kā piesaistīt un ieinteresēt “tīņus” – tā ir tikai daļa no jautājumiem, par ko pieredzē dalījās visi klātesošie Īrijas latviešu skoliņu pedagogi un abas viešņas. Visi vienprātīgi atzina, ka skoliņām pietrūkst savstarpējas saiknes. Atzīstot, ka situācija jāmaina, radās ideja – būs kopīgs pasākums, iespējams, visu Īrijas latviešu bērnu skoliņu Sporta diena vai Teātra diena, bet varbūt kas cits. Ja ir cilvēki, kam tas rūp, kas aktīvi darbojas un zina, ko vēlas, tad nav pamata šaubīties, ka uz idejas realizāciju ilgi nebūs jāgaida.
Diskusijas gaitā radās vairākas atziņas – nepieciešams radīt bērniem vidi, kurp viņi nāk ar prieku, iesaistīt mācību procesā vecākus, izzināt, ko viņi patiesi vēlas, un pats galvenais – pašiem pedagogiem būt pārliecinātiem par to, kas paveicams. PBLA IP vairāku gadu desmitu laikā ir uzkrāta milzīga pieredze, kas laipni tiek atvēlēta gan Īrijā, gan citur Eiropā salīdzinoši nesen tapušajām latviešu bērnu skoliņām.
Ar kopīgi dziedāto latviešu tautas dziesmu “Bēdu manu, lielu bēdu” noslēdzās interesantā un konstruktīvā tikšanās, kas nudien atļauj cerēt, ka vismaz daļa Īrijā augošo latviešu bērnu nezaudēs saikni ar Latviju un latviešu valodu.