Vienreizējs koncerts. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Tie, aptuveni 100 latvieši, kuri ieradās, nenoliegs, ka tik augsts profesionālais latviešu mūziķu līmenis sen nebija dzirdēts. Tas pats jāsaka arī par koncerta organizatoriem. Studio Nr.6 savu debiju ar Dzelzs Vilka konceru izpildīja teicami.
Dublinas repertuārā tika spēlētas dziesmas no visas grupas pastāvēšanas laika.

Tomēr 2008.gadā pirmatskaņoto dziesmu “Uijā uijā nikni vilki”, klausītājiem izdevās izlūgt vairākas reizes. Par šo dziesmu reiz grupas vokālists Juris Kaukulis teica: “Mēs laidām ārā no sevis to pelēko zvēru, kas sēž mūsu sirdīs, prātos un pirkstu galos… īpaši pavasarī tas tā vien raujas uz āru… mēs to noķērām uz skaņu celiņiem studijā… jutām, kā tas runā ar mums pirmatnējā valodā — noslēpumainas, senatnīgas tautasdziesmu četrrindes sakausējās ar Dzelzs Vilka rokenrolu, ģenerējoties nevaldāmā rituālā un auglības dejā.”
Un kā jau iepriekš pieteikumā rakstījām – Dzelzs Vilks nemāca dzīvot un nesniedz atbildes uz kaut kādiem jautājumiem, Dublinas koncertā netika bārstīti lēti joki, vai aizskarta politika. Paldies grupai par to, ka tik vienkārši un kolosāli brīvi, tajā pat laikā visaugstākajā profesionālajā līmenī iespējams dziesmas veidā komunicēt ar latviešiem, lai kur arī tie dzīvotu. Paldies Jurim, Mārcim, Kārlim un Kasparam. Paldies Studio Nr.6!
Par koncertu lai stāsta arī fotogalerija.

FOTO: baltic-ireland.ie