Sestdiena, 20. aprīlis, Pirmās Lieldienas.Varda dienas: Mirta, Ziedīte

Deputāti lemj, tauta protestē – foto draugiem.lv

- 01.12.2009

IMG_0405Šodien Saeimas ārkārtas sēdē deputāti galīgajā lasījumā lemj par nākamā gada Latvijas valsts budžetu, tikmēr arodbiedrības un studenti protestē.
Tautas ievēlētie deputāti jau ir atbalstījuši akcīzes nodokļa paaugstināšanu vīnam, cigaretēm un tā piemērošanu dabas gāzei, noraidījuši priekšlikumus samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi, samazinājuši un noteikuši griestus sociālajiem pabalstiem, samazinājuši uzturlīdzekļu summas, iesaldējuši pensijas, ieviesuši nekustamā īpašuma nodokli, paaugstinājuši iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi līdz 26% u.t.t..

Kamēr deputāti samazina un samazina, arodbiedrības un studenti pulcējās pie Saeimas un Liepājas Universitātes, lai protestētu pret antisociālu budžetu.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) piketā šorīt pie Saeimas pulcējās ap 500 cilvēku.
Piketētāji ar svilpieniem un saucieniem sagaidīja Saeimas deputātus. Piketētājiem rokās bija plakāti ar uzrakstiem: „Priekš Parexiem un sinagogām naudas pietiek, bet savai tautai – nē!”, „Kāds budžets, tāda policija un iekšējā drošība”, „Valdības politika nodarbinātības un sociālās apdrošināšanas aģentūru darbiniekiem: vēl vairāk darba, vēl mazāk naudas!”, „Godmani tiesāt!”, „Neatņemiet godīgi nopelnīto!”, „Latvijas nākotne – nabadzība un tumsonība?”, „Nelāpiet budžeta caurumu ar mūsu algu!” un citi.
LBAS priekšsēdētājs P. Krīgers, uzrunājot piketa dalībniekus, pauda sašutumu par Valsts budžeta 2010. gadam antisociālo raksturu un to, ka viss smagums kārtējo reizi būs jāiznes jau tā nabadzībā nonākušajai tautai. Piketa dalībniekus uzrunāja arodbiedrību pārstāvji – Antra Līne, Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodsavienības priekšsēdētājas vietniece, ugunsdzēsējs Pēteris Mieriņš un aktieris Egīls Melbārdis.
LBAS priekšsēdētājs P. Krīgers Saeimas priekšsēdētājam G. Daudzem ienesa vēstuli, kurā, cita starpā, bija teikts: „Šodien mēs jūtamies pievilti, jo valdība, aizsedzoties ar Starptautiskā valūtas fonda prasībām, mums ir melojusi. Šodien mēs jūtamies pazemoti, jo gaidītās stabilitātes un uzplaukuma vietā esam saņēmuši jaunus nodokļus un nodevas. Valdība, sludinot nodarbinātību par prioritāti, ar savu darbību bezdarbnieku skaitu valstī ir palielinājusi virs 20 %! Tā rezultātā no valsts bēg ne tikai mazkvalificētais darbaspēks, bet aizbrauc jau veselas ģimenes, augsti kvalificēti darbinieki, kuru apmācībai un izglītošanai ir tērēti valsts budžeta līdzekļi. Mēs redzam, ka solītā atbalsta uzņēmējiem un „sociālā spilvena” vietā katram darbiniekam un pašnodarbinātajam 2010. gadā, paaugstinot nodokļus un ieviešot jaunas nodevas, tiek plānots „atņemt” vismaz 282 latus! Vēl nav atdota pensionāriem un strādājošajiem pensionāriem nelikumīgi atņemtā nauda, bet jau tiek runāts par jaunām reformām sociālajā politikā, kas atkal apdraud visneaizsargātākos un maznodrošinātākos cilvēkus.
Latvijas darba cilvēki, bezdarbnieki un pensionāri, studenti un skolēni šodien, paužot savu sašutumu par valdības neprofesionalitāti, vieglprātību un tuvredzību, pieprasa Saeimas deputātiem atjaunot ticību mūsu valsts rīcībspējai, pārtraukt tautsaimniecības, un īpaši mazās un vidējās uzņēmējdarbības, iznīcināšanu, uzdot valdībai samazināt valsts pārvaldes izdevumus un steidzami veikt apsolītās strukturālās reformas, kā arī nodrošināt atbilstošu finansējumu gan izglītībai un zinātnei, gan arī veselības aprūpei.
Mēs esam vienoti savā izpratnē par Latvijas turpmāko attīstību, tāpēc pieprasām – Latvijai sociāli atbildīgu budžetu!”

Latvijas Studentu apvienības (LSA) un Latvijas Izglītības un Zinātnes darbinieku arodbiedrības rīkotā protesta akcija izvērtās daudz plašāka – vairāki tūkstoši studentu devās gājienā no Ministru Kabineta uz Saeimu, lai protestētu pret finansējuma samazināšanu izglītībai un zinātnei.
LSA uzskata, ka, neskatoties uz vēso darbadienas rītu, augstākās izglītības un zinātnes apdraudējums pulcēja dalībniekus arī no attālākajiem Latvijas nostūriem, piemēram, Liepājas. Lai gan liepājnieki šodien paši rīkoja gājienu, kupls skaits piedalījās arī Rīgas gājienā. Liepāja ir tā augstākās izglītības iestāde, kuru pēc LSA domām iepriekšējais finansējuma samazinājums ir skāris vissmagāk. Kopš pirmā septembra katra trešā nedēļa ir patstāvīgā darba nedēļa, kurā lekcijas nenotiek. Vai te var runāt par izglītības kvalitāti?
Savukārt, Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe sarunā ar protestētāju pārstāvi un LSA prezidenti Annu Cīruli pauda uzskatu, ka gaidāmais samazinājums neradīs būtiskas izmaiņas augstskolu darbībā, jo pie iepriekšējā samazinājuma augstskolas izdzīvoja. Šāds ministres apgalvojums apstiprināja studentu vēlmi – iesniegt oficiālu prasību Koķes demisijai, kas izskanēja arī pie Saeimas.
Šīs dienas sarunu rezultāti liecina, ka augstākajai izglītībai vēl aizvien pietrūkst 6 miljoni latu. Studenti ir gatavi turpināt cīņu. LSA tālākajos plānos ietilpst rūpīgs darbs pie tā, lai esošā un plānotā finansējuma samazinājuma rezultātā neciestu studenti, bet tā vietā tiktu samazināti tādi izdevumi, kas tieši neskar studijas, piemēram, akadēmiskā personāla amatu apvienošana, fakultāšu apvienošana, nerentablo un nekvalitatīvo programmu likvidēšana un augstskolu reformas.
LSA ir organizācija, kas pārstāv visus Latvijas studentus un cīnās par viņu kā nozīmīgas sabiedrības sociālās grupas tiesību un interešu ievērošanu nacionālā un starptautiskā mērogā.

Arī Liepājas Universitātes studenti, mācībspēki, darbinieki pulcējās, lai paustu savu attieksmi pret finansējuma samazināšanu.
„Izglītība Latvijā – nothing special!”, „Dzīvību, dzīvību budžetam – nelūdzam, pieprasām!” – ar šādiem plakātu saukļiem Liepājas Universitātes studenti, mācībspēki un darbinieki pauda savu nostāju par iespējamo finansējuma samazinājumu augstākajai izglītībai.
Protestētāji sapulcējās pie universitātes ēkas, ņemot līdzi svecītes, kas simbolizēja cerību nākotnei. Protesta akciju atklāja Liepājas Universitātes Studentu padome un universitātes rektors Oskars Zīds. Tika imitēta universitātes nojaukšana – smags kravas auto pacēla nojaukšanas svārstu, kas simbolizēja nākamā gada budžetu. Sanākušie protesta dalībnieki vienojās kopīgās dziesmās, kā arī izteica viedokļus par izglītības apdraudējumu nākotnē. Ar studentu aicinājumu protesta laikā svecītes augstākās izglītības un zinātnes attīstībai tika noliktas uz Universitātes kāpnēm.
Veidojot protesta akciju, Liepājas Universitātes studenti sniedza priekšstatu par sociāli neaizsargāta studenta turpmāko dzīvi un nākotnes „iespējām”. Papildus protesta akcijai Liepājā, vairāki studenti un mācībspēki devās klātienē piedalīties protesta gājienā Rīgā.

Tikmēr Saeima turpina samazināt…

FOTO: Agnese Liepiņa (pikets pie Liepājas Universitātes)


  1. Vol... - UNITED KINGDOM saka:

    Deputatiem,pie kajas!

  2. firziķis - IRELAND saka:

    Nu bet protestētāji ir vienīgie, kas kaut ko panāca, jo augstākā izglītība papildus saņēma 9 miljonus latus, bet močistiem nodevu samazināja no 50 latiem uz 24. Visiem citiem tikai nogrieza. Tā kā nav nemaz tā, ka piketēt nav vērts.

  3. Návi pidariem - IRELAND saka:

    Atpakaļ Drukāt
    Sabiedrībā
    Par valsts naudu skolo reliģiskus fanātiķus? (280)
    31.oktobris 2009
    18:58

    Piecus gadus pēc kristīgās mācības ieviešanas nobrieduši pirmie augļi — skolēni, kas bioloģijas un vēstures stundās kategoriski pieturas pie pasaules un visa dzīvā radīšanas Vecās derības versijas.

    Neatbildētie jautājumi ministrei

    Portāls kasjauns.lv uzdeva šos jautājumus izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei (ZZS). Uz 22. oktobrī pa e-pastu ministres padomniecei komunikācijas jautājumiem nosūtītajiem jautājumiem atbildes joprojām nav saņemtas.

    Vai par valsts naudu valsts skolās ir jāmāca kristīgā mācība, novedot pie pasaules uzskata, kas noliedz gan evolūciju, gan zinātniski apstiprinātus atklājumus?

    Kā skolēni, kas apguvuši kristīgo mācību, varēs nokārtot eksāmenus, piemēram, bioloģijā? Saskaņā ar Izglītības satura un eksaminācijas centra izstrādāto mācību programmu, viņiem jau 1. klasē ar cieņu jāattiecas pret Bībeli un tās autoritāti. Tas nozīmē, ka Bībelē paustais ir neapšaubāms, t.sk., sievietes radīšana no ribas. Runa nav interpretāciju, viņi to uztver kā reālu faktu.

    Vai ar šādām zināšanām „bruņoti” jaunieši būs konkurētspējīgi?

    Kas konkrēti ir izstrādājis kristīgās mācības metodiku skolām? Vai par valsts naudu?

    Kādas ir iespējas, ievērojot Satversmē noteikto valsts un baznīcas šķirtību, pārtraukt kristīgās mācības mācīšanu valsts skolās?

    Viņus nemulsina gaismas radīšana bez Saules un citām zvaigznēm, augu valsts rašanās, pirms vēl tapuši debesu spīdekļi, šajos uzskatos vietas nav ne galaktiku dzimšanai un bojāejai, ne kontinentu dreifam, ne evolūcijai. Kādā Rīgas skolā vēstures skolotāja uz mirkli bija apjukusi, sastopoties ar reliģiski mācītiem 6. klases pusaudžiem.

    Puse klases apstulbina skolotāju
    Skolotājai vajadzēja sākt stundu par cilvēka izcelšanos. Kā ierasts, viņa klasei jautāja, ko bērni par to ir dzirdējuši, kā domā, atbildes bija dažādas, bet skolotājai bija viegli pāriet uz stāstījumu par senajiem cilvēkiem un pierādījumiem par šo vēstures posmu. Šoreiz viņas priekšā bija arī skolēni, kas sāka iet pirmajā klasē 2004. gadā — kad ar Pirmās jeb „mācītājpartijas” atbalstu valsts skolās pēc izvēles ieviesa kristīgo mācību.
    „Cilvēku radīja Dievs,” ļoti pārliecinoši atbildēja puse klases. Tik pārliecinoši un ar degsmi Bībeles dogmas par cilvēka un pasaules radīšanu atkārtojot, ka skolotājai ar savu stāstījumu vairs vietas nav bijis. Ne intereses, ne vismazākās uzticības viņas viedoklim un argumentiem.
    Apjukusī skolotāja, lai sakopotu domas, uzdevusi bērniem rakstiski izklāstīt savus viedokļus par cilvēka rašanos. Pēc brīža viņa izgāja no situācijas, skaidrojot, ka gudri un izglītoti cilvēki zina dažādas teorijas. Tā kā arī skolēni gribējuši būt izglītoti, viņi tomēr bija ar mieru uzklausīt arī arheoloģiskajos pierādījumos balstītu stāstu.

  4. Návi pidariem - IRELAND saka:

    No Vecās Derības

    „…Un Dievs sacīja: „Lai top gaisma.” Un gaisma tapa. (..) Un Dievs radīja velvi un šķīra ūdeņus, kas zem velves, no ūdeņiem virs velves. Un tā tapa. Un Dievs nosauca velvi: debesis. Un tapa vakars un tapa rīts — otra diena. (..) Tad Dievs sacīja: „Lai zeme izdod zāli un augus, kas sēklu nes, un augļu kokus, kas augļus nes, pēc savas kārtas, kam sēkla sevī, virs zemes.” (..) Un tapa vakars un tapa rīts — trešā diena. (..) Tad Dievs radīja divus lielus spīdekļus: lielāko spīdekli, lai valdītu dienu, un mazāko spīdekli, lai valdītu nakti, un zvaigznes radīja.”

    Rūpīgi izstrādāta programma
    Kristīgajai baznīcai ir 2000 gadu pieredze savas vēsts nešanā visai pasaulei, turklāt arī apstākļos, kad tā pati ir cietusi no vajāšanām. Ar valsts atbalstu tai veicas vēl daudz labāk. Izglītības satura un eksaminācijas centram neizdodas nosargāt izlaidumu eksāmenu biļetes no izzagšanas, toties centra apstiprinātā kristīgās mācības programma ir rūpīgi izstrādāta — patiešām aizraujoša, ar spēlēm un rotaļām.
    Bērni ne tikai iemācās, ka Dievs radīja pasauli labu, saskata Dieva radītās pasaules skaistumu un priecājas par to, apgūst baušļus, bet arī prot paust Bībelē atklāto Radīšanas stāstu un zina, ka Bībele ir rakstīts Dieva Vārds, ar cieņu attiecas pret Bībeli un tās autoritāti. Varavīksne viņiem nav tikai optiska parādība, bet Dieva Derības zīme ar cilvēku. Kristīgās mācības izklāstā Bībele nav ne versija, ne lasāmviela, kuru drīkst interpretēt, bet gan Patiesība pēdējā instancē.
    Satversmes 99. pants te nav traucēklis: „Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.” Tiesības ir ievērotas, sekulārās valsts princips — ignorēts.

    Ķecerīgos kontroldarbus rakstīt neatsakoties
    Ko saka izglītības nozares pārstāvji? Bioloģijas skolotāju asociācijas vadītāja Maruta Kusiņa atzīst, ka minētajai kolēģei izdevies prasmīgi pārņemt situāciju savā kontrolē. Viņa pati māca bioloģiju vecākajās klasēs. „Ir bijuši atsevišķi skolēni, kas paziņo, ka tā ir viņu pārliecība (Bībelē balstītā — M.P.), un man nav tiesību to apstrīdēt. Bet tie ir atsevišķi gadījumi, ne masveidā,” stāsta Kusiņa. Tad skolotājam atliek vienīgi nākt klajā ar zinātnes argumentiem.
    Tomēr arī kristīgā fundamentālisma piekritējiem skolās ir jāapmeklē bioloģijas stundas, rakstot kontroldarbus un kārtojot ieskaites, kur pareizā atbilde nepavisam nav augu, dzīvnieku vai cilvēka radīšana vienā dienā. Kusiņa gan nezina gadījumus, kad kāds būtu atteicies rakstīt bioloģijas kontroldarbu reliģisku uzskatu dēļ.
    Valsts apstiprinātā kristīgās mācības programma ir rūpīgi izstrādāta, skolojot bērnus ar aizrautību, izmantojot spēles un rotaļas. Dabas zinības šajā ziņā netiek līdzi. Kusiņa piekrīt: „Tā tas ir — tur ir daudz nepilnību.” Šogad Latvijā, piedaloties arī Bioloģijas skolotāju asociācijai, notiek Darvina grāmatas „Sugu izcelšanās” 150 gadu jubilejas pasākumi. Vidusskolēni aicināti piedalīties eseju konkursā. „Visus tas, protams, neaptver,” atzīst Kusiņa.
    Viņa uzskata, ka kristīgās pamatvērtības, baušļi nevienam par sliktu nenāk, taču kristīgajai mācībai vajadzētu būt kā interešu izglītībai, papildus pēc brīvas izvēles. Lai arī iespējams izvēlēties starp ētiku un kristīgo mācību, tā var neviļus kļūt obligāta, atgādina skolotāja.
    Proti, ja ētikas skolotāja ir, piemēram, saslimusi, parastais risinājums ir vienkāršs — ignorējot bērnu apziņas brīvību. Tie, kas izvēlējušies ētiku, spiesti apgūt senebreju leģendas kā patiesību pēdējā instancē. 6. klases skolniece Elīna Evelīna gan ar prieku atceras, kā jaunākajās klasēs reiz viņai ētikas vietā vajadzēja apmeklēt kristīgo mācību. Skolotāja sāka ar jautājumu, kā radusies pasaule, un neuzmanīgi izsauca „ķecerīgo” Elīnu. „Es iesāku ar Lielo sprādzienu, turpināju ar planētu rašanos, dzīvības rašanos ūdenī, izkāpšanu uz sauszemes, evolūciju,” atceras meitene. Uz brīdi valodu zaudējusī skolotāja ar sāju smaidu pēc tam izsauca savu skolēnu — lai izstāsta pareizo versiju.

    Franču licejā māca tikai ētiku
    Vēstures skolotāju biedrības priekšsēdētāja Aija Kļaviņa uzskata, ka minēto konfliktu risināt ir pašas skolas vadības uzdevums. Viņa strādā Rīgas Franču licejā, ir direktora vietniece izglītības jomā, un šeit šādu problēmu nav — māca tikai ētiku, jo vecāki saviem bērniem kristīgo mācību neizvēlējās. „Ja būtu vismaz desmit vecāku iesniegums, būtu jāmāca arī to,” atzīst Kļaviņa. Pēc viņas vārdiem, vēstures mācību grāmatās par cilvēka izcelsmi aplūkotas vismaz trīs versijas, un Vecās derības variants neesot populārākais.
    Kā var noprast no Kļaviņas vārdiem, viņa negrasās tērēt spēkus, stājoties pretim pirms dažiem gadiem pieņemtajam politiskajam lēmumam ieviest kristīgo mācību valsts skolās.

    Skolotāja: ticība neprasa pierādījumus
    Asāks viedoklis ir vēstures skolotājai Ilzei, kura lūdz neminēt viņas uzvārdu un skolu. Viņas praksē gan bijis tikai viens gadījums, kad apmēram pieci bērni (piektdaļa no klases) stingri palikuši pie pārliecības, ka visu radījis Dievs. Tas arī nebūtu nekas slikts, tikai šo kristīgās mācības lolojumu uzskatos evolūcijai nav vietas nekādā veidā — viņi patiešām tic dzīvnieku radīšanai vienā dienā, cilvēka nākamajā. Un runa ir par mums zināmo 24 stundu diennakti. Augu valsts, pēc Vecās derības, starp citu radīti vispirms, Saule un citi debesu spīdekļi pēc tam.
    „Īpaša iemesla satraukumam gan nav, jo arī pasaulē 70—80% cilvēku atzīst, ka visu radījis Dievs. Ticība ir vienkāršākā izvēle, tā neprasa ne aizdomāties, ne pierādījumus,” pasmaida skolotāja. Tiesa, bērnībā stingri apgūtā vienīgā patiesība reliģisku dogmu veidā veicina taisnvirziena domāšanu arī citos jautājumos.
    Oficiālā valsts politika pieprasa vēstures stundās izstāstīt par trim cilvēka izcelsmes versijām. Svarīgākā tomēr ir antropoģenēze — cilvēka attīstība evolūcijas ceļā. Otra ir daudziem tuvā Vecās derības leģenda, trešā — kosmiskā teorija. Proti, no Kosmosa uz Zemes nokļuvušas dzīvības sporas vai matrica, kas saturējusi visu nākamo būtņu ģenētisko informāciju. Vai arī esam patriekti no citas pasaules kā nevēlami un neveiksminieki…
    Kamēr vēstures skolotāji zinātniski apstiprinātus atklājumus spiesti pasniegt kā versiju, kristīgajā mācībā Bībelē rakstīto māca kā absolūtu patiesību. Ilze uzskata, ka reliģijai šādā veidā valsts skolās vietas nav, tāpēc ir domātas svētdienas skolas. „Varam nepiekrist oficiālajai nostājai, bet ko tas dod,” viņa ir skeptiska, vai kas mainīsies.

  5. AINARS ELBERGS - IRELAND saka:

    tas viss saak atgaadinaat viduslaikus,klau$as un nodevas tik paaugstinaas un paaugstinaas. UH KA TAUTAI TRUUKS VADZIS!!!!

  6. Igors - IRELAND saka:

    Piketēt vajag tikai 10x masveidīgāk un sistemātiski  tā lai kampēji nedabū atslābināties. Bezdarbnieki to varētu iekļaut dienas  režīmā.

  7. TONNA+ - IRELAND saka:

    Iekopēts koments no TVNET.

    mmarksPirms 43 minūtēm
    ssodien saema peedeejaa lasiijumaa piennema biibeles tulkojumu uz latviessu valodu…
    1. Bauslis – Tev nebūs deputāta algu skaitīt.
    2. Tev nebūs deputāta algu mazināt.
    3. Tev nebūs Saemai apkārt staigāt un klaigāt.
    4. Tev nebūs nodokļu naudu iekārot.
    5. Tev nebūs nodokļu slogu mazināt.
    6. Tev nebūs deputātu atlaist, ne deputāta radus.
    7. Tev nebūs savu prezidentu velēt.
    8. Tev nebūs par velti pa GOLDENBRIGE braukāt.
    Tas kungs ir teicis, lai sviež pirmo akmeni pa deputātu tas, kas nekad nav grēkojis, visi mēs esam Tā kunga bērni un mums nebūs sodīt tos kas kļūdijušies dzīvodami savās villās un braukādami melnos mersedesos… :)
    Vel neiztulkoja visu, tadēļ tiek noalgotas vēl 3 apakškomisijas lai pabeigtu 7 komisiju iesākto darbu.

  8. Nazis - IRELAND saka:

    Tur jau tas prikols iet un bljaustaas a tolka kaada?
    tiem ruudiitajiem zagljiem pilniig vienalga ko tur renjgjeedaaju barelis aiz loga kjeerc
    aizsuutiis savu seshinieku brandzhu mentus kas vinjus ciitiigi sargaa un buus labais viss keksaa

  9. Nazis - IRELAND saka:

    Visai labs variants ja shamos katru dienu nomeetaatu ar akmenjiem mosh ka kas mainiitos

  10. Aivars - IRELAND saka:

    Vienreiz jau tautai piegriezīsies. Pagaidām tauta arī joko ejot saskaņotos un pieteiktos gājienos. Kad sāksies nesaskaņotie – tie kas nāk no sirds – a vot tad buus 100tam ziepes.



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie