Tas, ka tūkstoši un vēlreiz tūkstoši latviešu šodien ir spiesti pamest dzimteni, lai dotos darba meklējumos ir fakts. Fakts ir arī tas, ka viņi nedodas naudas meklējumos, bet gan darba meklējumos. Atstāsim maliņā tos iemeslus, kādēļ tas notiek, un aplūkosim šo pasākumu mazliet no citas puses. Lai kā arī būtu, pārsvarā visi, kas lasa šo rakstu ir latvieši, vai arī nāk no Latvijas. Visi – un tas arī ir fakts – vēlas palīdzēt Latvijai. Cits dod padomus, lai būtu gudra un cita valdība, kāds būvē vai atjauno īpašumus no šejienes, vēl kāds pavisam klusi aizskaita naudu konkrētai lietai, konkrētiem cilvēkiem – mātei, tēvam, kādam no Latvijā palikušajiem.

Portāls atbalsta un atbalstīs jebkuru labu iniciatīvu, lai pastarpināti palīdzētu Latvijai. Mūsu redzes lokā šoreiz nonāca kādi rokdarbnieki. Neprasījām, vai viņi ir kādi “nopelniem bagātie”, vai lielus sasniegumus ieguvušie, vai arī slavenie. Vienkārši – tie ir cilvēki kuri dara. Šie cilvēki nebūvē dārgākos tiltus pasaulē. Viņi ir parasti latvieši.

Varbūt esmu konservatīvs, bet man patīk vilnas zeķes. Tās silda gan braucot makšķerēt, gan vienkārši – staigājot pa māju. Inese Lukševica Latvijā ada. Viņai ir 50 gadi. Izaudzinājusi 7 dēlus. Sirds lieta ir floristika. Sirsnīgs cilvēks, pilns labestības, kas izpalīdzēs jebkurā dzīves situācijā. Iegādājoties šāda cilvēka roku darba rezultātu, pilnīgi noteikti zinu – es atbalstu arī Latviju. Tālrunis Latvijā: +37128707917

Otra lieta man kā vīrietim ir mazliet nesaprotamāka, bet tomēr – skaists ir un paliek skaists. Tie ir darbi, kas veidoti no  kokvinas diegiem, pērlītēm un brošiņām. Friolitē. Sieviete, kas darina šos darbiņus ir jautra, gatava mesties dažādos jaunos piedzīvojumos gan dzīvē, gan attiecoties uz darbu. Patīk skaistas lietas. Viņu sauc Anda Jansone. Viņa ir 23 gadus jauna, precējusies, audzina bērniņu. Tālrunis Latvijā: +37120070107

Nu lūk – ja kādam ir interese iegādāties šādas praktiskas lietas – Dublinā tās iespējams iegūt piezvanot Andrai Jēkabsonei:  +353851588551.

Kā jau rakstījām – ne visi var būt tik gudri, lai ieņemtu vietu jaunā Latvijas valdībā vai dzimtenē attīstītu superizdevīgu biznesu. Varbūt tieši parastais Latvijas cilvēks ir tā lielākā vērtība. Nobeigumā atgriežos pie domas par tiltiem. Un tomēr – kas zina… Varbūt morāli visdārgākie ir tieši šie tilti, kuri savieno Latviju ar Īriju, Angliju, un citām valstīm.

Foto: no Andras Jēkabsones arhīva