Daudziem mūsu lasītājiem neklātienē jau ir pazīstams Limerikas universitātes pētnieks, amerikānis Pierce Parker, kurš pagājušā gada nogalē un šī gada sākumā aktīvi vērsās pie latviešiem Īrijā, aicinot aizpildīt aptaujas anketas. Esam jau iepriekšējās publikācijās ^[1]informējuši par viņa socioloģijas zinātņu doktora disertācijas izstrādes ietvaros veikto pētījumu “The Fate of the EU 10 Migrant Workers in the Irish Labour Market”, ko finansēja The Irish Research Council for Humanities and Social Sciences.

Pētījumā tika izzināta latviešu, lietuviešu, poļu un slovāku iebraucēju pieredze Īrijā.
Nesen Rīgā Latvijas Lauksaimniecības universitātes Sociālo zinātņu fakultātes organizētā semināra ietvaros Pierce Parker prezentēja savu veikumu attiecībā uz latviešiem, nākot klajā ar no Zaļās salas tautiešu puses diezgan pretrunīgi vērtētiem atzinumiem.
Pētnieks atklāja, ka 2006.gadā Īrijā dzīvoja un strādāja apmēram 13 tūkstoši latviešu, bet tagad viņu skaits varētu būt ap 40 – 50 tūkstošiem. Dati pētījuma gaitā tika vākti tikai ar aptaujas anketu palīdzību. Tās kopumā aizpildījuši 1144 Īrijā strādājošie iebraucēji, tostarp 274 jeb aptuveni 0,7% Īrijā dzīvojošo latviešu.
Pamatojoties uz šiem datiem, cita starpā sociologs konstatējis, ka latviešiem Īrijā klājas daudz sliktāk nekā viesstrādniekiem no citām ES dalībvalstīm. Viņa aprēķini liecina, ka gandrīz visi jeb 94,9% viesstrādnieku Īrijā pelna mazāk nekā īri, bet latvieši citu aptaujāto iebraucēju vidū izceļas ar to, ka viņu algas ir vēl zemākas nekā pārējiem austrumeiropiešiem. Ja Īrijas vidējā alga ir 21,9 € stundā, tad imigranti no četrām pētījuma aptvertajām valstīm vidēji pelna 12,52 € stundā, tostarp latvieši -11,16 € stundā.
Kā iemeslus tam pētnieks min latviešu neprasmi sevi pietiekoši labi prezentēt darba devējam, nedaudz sliktāku angļu valodas prasmi, kā arī to, ka algas apmēru ietekmē darbinieka vidējais raksturojums. Viņaprāt “vidējais Īrijā strādājošais latvietis” ir ar nosacīti zemāku izglītības līmeni, nedaudz vecāks nekā citi iebraucēji un ar nedaudz sliktāku angļu valodu, ilgi ir Īrijā, kā arī no Latvijas vairāk nekā no citām Austrumeiropas valstīm uz Zaļo salu ir atbraukušas tieši sievietes.
Latvijā prezentējot pētījumu Pierce Parker norādīja, ka “bieži vien latvieši pat nezina, kā darba devējam uzrakstīt savu dzīves gājumu.” Šis apgalvojums gan izraisa daudz jautājumu – galvenokārt par to, uz ko tas pamatots (aptaujas anketā, cik zināms, par to jautāts netika).
Mūsu pašu aptaujātie tautieši Zaļajā salā bija neizpratnē par faktu, ka, izrādās, latvieši Īrijā pelna mazāk nekā citi. Taču nedaudz papētot Īrijas Centrālā skatistikas biroja (CSO) piedāvātos datus, iespējams, atradām, kur šī starpība varētu būt radusies. Pētījumā sociologs imigrantu izpeļņu salīdzina ar vidējo algu Īrijā, kuras lielums, kā liecina CSO dati, ir uzrādīts pirms nodokļu nomaksas. Savukārt pētījuma anketā ietvertajā jautājumā par algu, ko latvieši nopelna Īrijā, nebija atrunāts, vai respondentam jānosauc tās lielums pirms vai pēc nodokļu nomaksas. Zinot, cik daudzi no tautiešiem vispār zina, cik liela ir viņu izpeļņa pirms nodokļu nomaksas, tad ar lielu pārliecību var teikt, ka anketās tika uzrādīta alga pēc nodokļu nomaksas.
Pierce Parker portālam baltic-ireland norādīja, ka pētījuma rezultāti ir objektīvi un ataino latviešu patieso stāvokli Īrijā un ka viņš kā amerikānis ir šī sociālā fenomena bezkaislīgs un neatkarīgs novērotājs. Pētījuma rezultātus nav ietekmējuši sociologa politiskie uzskati un vienīgais viņa ieguvums no šī darba ir zināšanas par jaunāko Eiropas Savienības valstu imigrantu stāvokli Īrijas darba tirgū. Pētījumu ir plānots prezentēt arī Lietuvā un Polijā, iespējams, arī Slovākijā.

FOTO: baltic-ireland.ie