Lasītāja raksts
Interesanti ir novērot, kā daži masu mediji Latvijā vienpusēji cenšas veidot latviešu, kuri dzīvo dažādās valstīs, attiecības. Tajā visā nebūtu nekas īpašs, ja šai lietai pieiet tā pavirši un virspusēji. Ja skatās no Eiropilsoņa redzes viedokļa, tad vispār nav problēmu. Tomēr ir pamanāms, ka aizskarošā frekvence starp aizbraucējiem un palicējiem, kura kādu laiku bija pazudusi, tagad atkal, ar vien biežāk, parādās Latvijas masu medijos.

Sagrozītas ziņas, puspatiesības, fakti, kuri pazuduši „tulkojumā”, atsaucoties, vai visbiežāk neatsaucoties uz reālo ziņu avotu, tiek izbaroti lasītājiem. Tikai retajam ienāk prātā, ka šīs dažādu rangu un stipruma puspatiesības un pseido-sensācijas tiek speciāli radītas, lai latvieši savā starpā naidotos, un nevarētu vienoties ne par ko. Un, vēlams, arī nekad.
Novembra sākumā Tukuma rajona laikrakstā viena omīte (it-kā) atklāja šausminošu ainu par visu (!!!) latviešu dzīvi Īrijā. Dzerot un lietojot narkotikas pilnīgi visi. Visi Īrijā esot degradējušies. Jāmūk esot no turienes, jo ātrāk, jo labāk! Ja ne uz LV, tad uz Vāciju, vismaz. Dīvaina ziņa par dīvainu Ōmi jau no paša sākuma! Ziņu strauji pārķēra kāda zaglīga, sensāciju kāra mājas lapa ar šaubīgu ticamības reputāciju. Aizgūtā ziņa tika izpušķota ar raksta autora, tādu pašu attieksmi, un pasniegta „ēšanai”. Tālāk gan nekas īpašs nenotika, pat īpaši daudz komentāru nebija, jo Latvijā katram ir kāds paziņa, kurš atrodas emigrācijā un principiāli zina patiesību. Pagājušajā nedēļā augšminētajā lapā atkal parādījās tā paša autora satraucoša ziņa ar kliedzošu virsrakstu – Īrijas latviešiem atņems sociālos pabalstus! Tā vien šķiet, ka autors ir ilgi domājis likt vai nelikt teikuma priekšā vārdu – „BEIDZOT”. Varētu vēl iestarpināt – „VISIEM”. Tas taču gan būtu saldais ēdiens. Beidzot tie trīsdesmit vai piecdesmit vai vēl vairāk tūkstoši nodevēju saņems visu to sliktāko! Nu Beidzot!!! Bet tā laikam jau nedrīkst. Tas būtu aizdomīgi.
Atļausimies atgādināt, ka tie, kuri dzīvo Īrijā, zina – nevienam latvietim neko te tāpat vien Īrija negrasās atņemt. Šī valsts arī krīzes apstākļos, likumu ietvaros, kā arī cilvēciskās cieņas normālā attieksmē un apjomā, rūpējas par visiem saviem likumīgajiem iedzīvotājiem, īpaši nodokļu maksātājiem. Ne tikai dažādu tautību, arī dažādas ādas krāsas iedzīvotājiem. Tajā skaitā latviešiem, jo, ja kāds ir piemirsis – mēs dzīvojam Eiropas Savienībā, ar visām no tā izrietošajām tiesībām un pienākumiem.
Izlasot tendenciozo, no dažādām ziņām savākto, no dažādiem kontekstiem izrauto, pārsvarā negatīvo savārstījumu par latviešiem Īrijā, „kasjauns” mājas lapā, rodas jautājums – vai šāda ir Latvijas žurnālistu kvalitātes zīme? Vai ar šādiem paņēmieniem tiek būvēta un atjaunota Latvija? Ne jau šie divi raksti ir vienīgie šāda veida produkti. Vai tā būtu kādu spēku inspirēta tendence, kura turpināsies? Vai viss ir vēl nopietnāk, un te iezīmētos jaunās valdības vadlīnijas? Skaidrs, ka šajā gadījumā sagrozīto ziņu sniedzējam ir pilnīgi vienalga, kurā valstī ir labākas sociālās garantijas, iespēja strādāt vai pārvietoties. Svarīgi ir sašķelt.
Gribētos kļūdīties. Cerēt, ka tā ir tikai un vienīgi pavirša „atrakstīšanās”. Normālās civilizētās valstīs masu medijos šādu „paviršību” autori ilgi varētu meklēt darbu. Ļoti ilgi. Jebkurā gadījumā – mēs vērosim. Mūsu priekšrocība ir tā, ka zinām, kā ir patiesībā.

Ar cieņu
Aivars Oliņš