Svētdien, 19. decembrī,  Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas (LELB) Īrijas latviešu draudzē notika šī gada simtais Dievkalpojums. Visvairāk to šajā gadā ir bijuši, protams,  Dublinā, kur Dieva vārdus dzimtajā valodā iespējams dzirdēt katru svētdienu. Vismaz reizi mēnesī, reizēm arī biežāk Dievkalpojumi bijuši Limerikā, Korkā, Weksfordā, Waterfordā, Karikmakrosā un vēl citās vietās. Jāatzīmē, ka cipars simts šajā dienā tika minēts vēl vienu reizi. Svētdien Dublinā notika arī kārtējās kristības un iesvētības, kurās  tika izrakstīta simtā iesvētību zīme.

Īrijas latviešu lurāņu draudzi nākamajā gadā gaida pārmaiņas. Kā atzīmēja no Latvijas  atbraukušais Īrijas draudzes prāvests Elijs Godiņš, mācītāja Uģa Brūklenes trīs gadu komandējuma laiks beidzas 2011.gada janvārī, bet jaunais mācītājs, kurš gan vēl nav izraudzīts, Īrijā varētu ierasties tik ap Lieldienu laiku. Šajā periodā līdz aprīlim, divas reizes mēnesī Īrijā ieradīsies viesmācītāji no Latvijas. Pārējās svētdienās  Dievkalpojumi Dublinā notiks bez mācītāja un draudzes locekļi varēs klausīties audio vai videosprediķus.
Svētdien notika arī draudzes kopsapulce, kurā Uģis Brūklene izteica savu viedokli par savu darbības laiku Dublinā. Tāpat visi noklausījās draudzes priekšnieces stāstījumu par draudzē paveikto, kā arī par draudzes plāniem nākotnē.  Arī lietvede – grāmatvede, Ilze Barkus, prezentēja trīs gadu naudas plūsmu atsevišķi pa gadiem, ienākumus un izdevumus, kā arī deva savu ieskatu iespējamajā draudzes finanšu stāvoklī nākotnē. Draudzes prāvests Elijs Godiņš apsolīja jau vistuvākajā laikā Latvijā sākt izvērtēt iespējamā Īrijas draudzes mācītāja kandidatūras. Sakarā ar neskaidro finanšu stāvokli LELB līdz Sinodei, kura notika decembra sākumā, šis jautājums nebija prioritārs un līdz ar to nav ticis izskatīts.
Spriežot pēc noskaņas draudzē,  ir skaidrs, ka  neviennozīmīgi Dublinas draudzē ir uztverti pēdējā laikā izskanējušie mācītāja Uģa Brūklenes sprediķi, kuros viņš formāli pamatojoties uz Bībelē lasāmo tekstu par laikiem un robežām, aicina latviešus atgriezties „savās robežās”. Diez  vai pareizi šādu sprediķi izprastu, piemēram, Latvijā dzīvojošo citu tautību pārstāvji, vai teiksim Amerikā dzīvojošie citas rases pārstāvji, ja tos aicinātu atgriezties „savās robežās”. No Amerikas, piemēram Āfrikā. Vai no Latvijas – Krievijā. Tikpat neviennozīmīgi ir uztverti Latvijas masu medijos izskanējušie jebkuri Uģa un Harinas Brūklenes  komentāri un intervijas par viņu novērojumiem par latviešu dzīvi vai darbu Īrijā šo gadu laikā. Jāpiezīmē, ka ne vienmēr tie ir bijuši korekti un pilnībā atbilstu patiesībai.  Īpašu vētru pēdējā laikā sacēlis viens no Brūklenes plāniem atgriežoties Latvijā. Līdzīgi kā cietumniekiem, esot iecerēts veidot rehabilitācijas nometni tiem, kuri vēlas no emigrācijas atgriezties Latvijā. Te gan jāpiezīmē, ka augšminētais, iespējams,  varētu būt viens no pierastajiem Latvijas žurnālistu trikiem, kur daži šī aroda pārstāvji  ir izcili speciālisti spēlēs ar puspatiesībām. Šajā gadījumā, kā paskaidroja Uģis Brūklene, plāns esot  apvienot ieinteresētos juristus, advokātus, biznesa ļaudis, citu arodu vai organizāciju pārstāvjus, lai šī apvienība iedziļinoties personas vēlmju būtībā, reāli varētu palīdzēt sakārtot dokumentus, īpašuma vai citas juridiskās lietas.  Iespēju robežās varētu mēgināt nodrošināt personu, kura vēlas atgriezties dzimtenē arī ar darbu. Bet tie visi, protams, pagaidām ir tikai plāni.
Jebkurā gadījumā, Īrijas luterāņu draudze, cilvēki, neatkarīgi no dažādiem viedokļiem, šo gadu laikā, kopš draudze pastāv,  ir iemācījusies saprast dzīves prioritātes, vairumā gadījumu atšķirt patiesību no puspatiesības.  Izvērtēt, ka jebkuru cilvēku viņa darbībā, (arī prezidentu, premjeru vai mācītāju), un īpaši  kristieti, var novērtēt tikai pēc vienas mērauklas. Citas vienkārši nav. Nepastāv.  Un tas būtu – „…pēc viņu augļiem Jūs viņus pazīsiet…”. Citiem vārdiem sakot – pēc rezultātiem.

FOTO: Baltic-Ireland