Otrdiena, 23. janvāris, Varda dienas: Strauta, Grieta

Ārvalstīs dzīvojošie aktīvi deklarē dzīvesvietas maiņu draugiem.lv

- 06.04.2011
Sadaļas: Ziņas - Atslēgvārdi: , , , ,

Šogad trīs mēnešu laikā pastāvīgo dzīvesvietu ārzemēs reģistrējušas vairāk nekā 3700 personas, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā statistika no Iedzīvotāju reģistra.
Kopumā šogad trīs mēnešu laikā Iedzīvotāju reģistrā dzīvesvieta ārvalstīs reģistrēta 2797 personām, kuras pirms tam dzīvojušas Latvijā, kā arī 915 personām, kuras jau iepriekš dzīvojušas ārzemēs, bet tagad mainījušas adresi.

Salīdzinājumam pērn visa gada laikā iesniegumi par dzīvesvietas reģistrēšanu ārvalstīs tika saņemti attiecīgi no 7496 izceļojušām personām un vēl 2887 – no personām, kuras jau iepriekš dzīvojušas ārpus Latvijas, bet mainījušas adresi.

Pastiprināta iedzīvotāju interese par dzīvesvietas reģistrēšanu ārvalstīs novērojama tieši pēdējo dienu laikā, turklāt iesniegumi tiek saņemti gan no tiem Latvijas valstpiederīgajiem, kas ārzemēs dzīvo jau ilgstoši, gan arī tiem, kas vēl tikai grasās tuvākajā laikā pamest Latviju. Kā novērojuši PMLP darbinieki, lielākoties šis pieplūdums saistīts ar ārzemēs dzīvojošo vēlmi pēc dzīvesvietas reģistrēšanas PMLP vērsties Valsts Ieņēmumu dienestā, lai tur nokārtot nerezidenta statusu, kas atbrīvotu no pienākuma deklarēt citās valstīs gūtus ienākumus.

Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likumu personai, ja tā uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, ir pienākums paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei par savu un savu nepilngadīgo bērnu dzīvesvietas adresi ārvalstī. To var izdarīt, aizpildot PMLP mājaslapā lejupielādējamu iesniegumu vai uzrakstot iesniegumu brīvā formā, tajā norādot datus par sevi vai savu nepilngadīgo bērnu (vārds, uzvārds, personas kods) un adresi ārvalstī. Iesniegumu persona var iesniegt personīgi klātienē vai nosūtot pa pastu PMLP, Latvijas diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs, kā arī elektroniski portālā www.latvija.lv, ja persona lieto drošu elektronisko parakstu.

Portāla baltic-ireland.ie redakcijas piebilde: Likumā “Par nodokļiem un nodevām” un likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir noteikti nodokļu maksātāju pienākumi. Šajos likumos nav un nekad nav bijusi noteikta prasība, izbraucot vai aizbraucot un pārceļoties rezidentam no Latvijas Republikas uz pastāvīgo dzīvesvietu citā valstī, ziņot par to VID. Nodokļu normatīvie akti neparedz rezidences statusa maiņas gadījumā, konkrēti, ja persona no rezidenta kļūst par nerezidentu, informēt par to VID. Tādējādi šāda prasība metodiskajos norādījumos uzskatāma par rekomendējoša rakstura, nevis par tiesisku prasību.
Tomēr VID ierēdņiem ir tiesības saskaņā ar likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10. panta 1. punkta 2. apakšpunktu saņemt nepieciešamos paskaidrojumus un izziņas. Līdz ar to gadījumos, kad VID pieprasa paskaidrojošus dokumentus, jūs varat uzrādīt ārvalsts darba devēja informāciju par ienākumiem un nodokļu nomaksu, ārvalstīs deklarētos ienākumus, kā arī attiecīgās nodokļu administrācijas apstiprinātu rezidences apliecinājumu.
/Informācijas avots “Latvijas Vēstnesis” www.lv.lv/

FOTO: baltic-ireland.ie


  1. Lai mainītu Latvijas rezidenta statusu uz nerezidenta, ir jānokārto divas formalitātes:
    PMLP jāsniedz paziņojums par dzīvesvietas maiņu un jāraksta pamatota vēstule Valsts ieņēmumu dienestam par rezidences statusa maiņu. Ja nepieciešama palīdzība, rakstiet Ivasaicane@tvnet.lv

  2. Lodziņš nodevis stafeti Šaicānei :D
    Īviņ, iekopē attiecīgo likumu linkus (ja atradīsi) :-P

  3. Sāls tajā visā ir tāda, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliek Latvijas rezidentu arī ārvalstīs gūtos ienākumus. Tā kā Latvijai ar Īriju ir noslēgta nodokļu konvencija, tad atbilstoši konvencijas 24.pantam tiek piemērota kredīta metode, kas praksē nozīmē to, ka pildot gada deklarācijas D2 pielikumu, ir jānorāda ārvalstīs samaksātais nodoklis (protams jāapliecina ar ārvalsts nodokļu administrācijas izziņu) un blakus ailē jānorāda kāds nodoklis sanāktu, ja piemēro Latvijas likmi. Tā kā Latvijas likme ir lielāka nekā Īrijas, sanāk budžetā maksājamais nodoklis.
    Tas viss, ko rakstu nebūtu jāpiemēro, ja persona nebūtu Latvijas rezidents nodokļu vajadzībām (konvencija nosaka, kas ir rezidents).
    Protams ir iespēja tiesāties ar VID, ka ir citas valsts rezidents un šādi gadījumi ir jau aizgājuši līdz tiesai. Tomēr uzskatu, ka vienkāršāk ir nokārtot formalitātes, lai turpmāk nebūtu jādomā par iespējamiem nodokļu riskiem.

  4. Demagoģija, demagoģija un vēlreiz demagoģija.
    Kur ir links uz likumu, ka tikai VID nosaka, kurš ir un kurš nav Latvijas rezidents???

  5. Igors - IRELAND saka:

    ”Nerezidenta statuss” pats par sevi ir absurds un tam nav likuma spēka. Vai kaut viens var norādīt kādu likumdošanas aktu, kur šis mistiskais juridiskais jēdziens kaut reizi ir minēts? Tātad pamatojoties uz šā ”titula” neesamību VID nav tiesīgs pieprasīt nodokļu starpības atmaksu. Noteicošais ir kuras valsts rezidents De Facto ir pilsonis. Un to VID var noteikt balstoties uz starpvalstu konvencijas 4.pantu. Tā kā visai neiespējami būtu ka VID-ā strādā tik nekompetenti darbinieki šeit skaidri redzams ka tā ir tīša krāpšana iesaistot masu medijus savās noziedzīgajās darbībās. PMLP ar VID ir kopēja datu bāze, tad kas viņiem traucē to izmantot? Visi šie fakti norāda uz to ka VID absolūti ignorē starpvalstu un LV noslēgto līgumu, liekot LV pilsoņiem, citu valstu rezidentiem izpildīt savas birokrātiskās un nelikumīgās iegribas. Un šo ”iegribu” nepildīšanas gadījumā pieprasa atmaksāt nodokļu starpību. Ļaudis tiek maldināti izplatot masu medijos dezinformāciju. VID faktiski ir sodāms pēc krimināllikuma par afērismu, krāpšanu un atsevišķos gadījumos to pat var kvalificēt kā reketu. Šobrīd jebkuram ārvalstu rezidentam ir tiesības un arī pienākums(LV krimināllikums 22.pants) ziņot par noziedzīgu darbību, kurā tu, Īva Šaicāne, arī varbūt aiz elementāras neizglītotības un naivuma esi iesaistījusies.

  6. Igors - IRELAND saka:

    Īva Šaicāne. Nevajag ”stūķēt” te VID ukazus, direktīvas, instrukcijas un citas ”juridiskas atraugas” uzdodot tos par likumiem. VID pats atzīst (tikai ne skaļi) ka tās ir rekomendācijas. Tām ir tik pat liels likuma spēks kā receptēm pavārgrāmatā. 

  7. Igors - IRELAND saka:

    VID – Taukmūļu ķēdes suns ir pavisam ”atslābinājies”. VID ierēdņi sevi iedomājas stāvam pāri visiem likumiem, Satversmei, LV krimināllikumam, konvencijām un cilvēktiesībām. Varbūt VID uzskata ka Māris Gailis, kad parakstīja starpvalstu konvenciju par dubulto nodokļu neaplikšanu, nav bijis garīgi pieskaitāms un rīcībspējīgs un tāpēc tas nav vērā ņemams?



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie