Vakar, 16. jūlijā, Rīgas Biržas ēkā notika Latvijas Kultūras ministrijas (KM) un Eiropas Latviešu Apvienības (ELA) organizēta tikšanās, kurā tika apspriestas ārzemēs dzīvojošo latviešu problēmas un meklēti to risinājumi. Diskusijā piedalījās diasporas pārstāvji, t.sk. arī no Īrijas, un Latvijas institūciju amatpersonas.

Zaļo salu šajā reizē pārstāvēja Latviešu Biedrības Īrijā (LBĪ) valdes priekšsēdētājs Kārlis Briedis un portāla www.baltic-ireland.ie galvenā redaktore Laima Ozola, bet kā Īrijas problēmu pārzinātājs piedalījās Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas mācītājs Uģis Brūklene.

Tikšanās sākumā, ārzemēs dzīvojošie latvieši tika iepazīstināti ar Rīgas Biržas ēku, kuras pilnībā atjaunotie seši stāvi kā mūsdienīgs mākslas muzejs un kultūras centrs publikai tiks atvērts augustā. Pēc neilgās, bet interesantās ekskursijas sekoja oficiāla pasākuma atklāšana un uzrunas. Kā pirmā klātesošos uzrunāja un tikšanās mērķi izskaidroja Latvijas Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, pēc tam vārds tika dots ELA prezidentei Dacei Luterei-Timmelei, bet ievada daļas noslēgumā par emigrācijas aktualitātēm Eiropas līmenī stāstīja ELA priekšsēdētājas vietnieks Aldis Austers.
Tālāk sekoja darbs grupās. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi un darbības jomu, katrs izvēlējās sev atbilstošāko grupu. Kopumā strādāja trīs darba grupas: Pilsoniskā līdzdalība, saite ar Latviju; Latviskā identitāte un piederības sajūta; Repatriācija.
Visi Īrijas pārstāvji kā sev pieņemamāko izvēlējās darba grupu, kurā tika apzinātas latviskās identitātes problēmas. Šo grupu vadīja un savā lielajā pieredzē dalījās ELA prezidija loceklis Māris Pūlis no Lielbritānijas. Domu apmaiņā un diskusijās tika secināts, ka latviskās identitātes saglabāšana ir jābalsta uz “četriem vaļiem” – valodu, izglītību, kultūru un tradīcijām, kā arī uz ārzemju latviešu saliedētību. Katram no darba grupas dalībniekiem bija savs, atšķirīgs viedoklis par problēmas risinājumiem, tomēr pamatā, pateicoties Mārim Pūlim, kopsaucējs tika atrasts. Medus mucā darvas pili iepilināja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāves, kuras paziņoja, ka visas idejas ir labas, bet ministrijai nav ne santīma, lai tās atbalstītu finansiāli. Toties klātesošo mediju – laikraksta “Brīvā Latvija” un portālu www.baltic-ireland.ie un www.latviesiem.co.uk – pārstāvji pilnīgi nesavtīgi piekrita publicēt visu ar latviskās identitātes saglabāšanu sastīto informāciju.
Noslēgumā katra grupa prezentēja savu veikumu un novērtēja citu grupu padarīto. Visi darba grupās tapušie priekšlikumi tiks iesniegti valdībā un tikšot ņemti vērā, veidojot valsts programmu “Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas pamatnostādnes”.
To, vai darba grupu priekšlikumi tiks ņemti vērā, rādīs laiks, bet jau tagad ir skaidrs, ka ārzemēs dzīvojošie latvieši, ja vien turpinās kopsaucēja meklējumus, ir nozīmīga tautas daļa, kurai pa spēkam ir gāzt ne vienu vien cinīti.

FOTO: baltic-ireland.ie