Sestdiena, 20. aprīlis, Pirmās Lieldienas.Varda dienas: Mirta, Ziedīte

VID: fakts, ka persona uz ārvalstīm dodas tikai algota darba nolūkā, nemaina rezidences statusu draugiem.lv

- 29.12.2011

Tā vien šķiet, ka dzīve rīt pa spirāli, kurā ik pa laikam atgriežamies tajā lokā, kurā mums ir jāpierāda savs nerezidenta statuss. Pie tam, katru reizi no mums tiek prasīts kaut kas cits.
Kā jau ziņots, 2012. gadā Latvijas rezidentiem būs jādeklarē mantiskais stāvoklis – nauda, kas pārsniedz 10 tūkstošus latus, kā arī automašīnas, motocikli, laivas, privātīpašumi un parādsaistības, kas nav reģistrētas Latvijas reģistros.

Saeimas pieņemtais un Valsts prezidenta izsludinātais likums “Par nodokļiem un nodevām” ļoti skaidri nosaka Latvijas rezidenta statusu:
Nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja:
1) šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai
2) šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai
3) šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.

Tomēr Latvijas Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izstrādājis savus noteikumus vai ieteikumus (nav zināms, kas tie īsti ir), pēc kuriem tiks noteikts Latvijas nerezidenta statuss. Portāla baltic-ireland.ie rīcībā ir Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā atbilde Latvijas Ārlietu ministrijai, kurā tiek skaidrots, kā tiks noteikts Latvijas rezidenta statuss attiecībā uz mantiskā stāvokļa deklarēšanu.

Publicējam pilnu VID atbildi:
Kritēriji, atbilstoši kuriem persona ir uzskatāma par Latvijas rezidentu, ir noteikti likuma „Par nodokļiem un nodevām” 14.panta otrajā daļā. Ievērojot noteikto, nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu.

Nosakot, vai fiziskās personas pastāvīgā dzīvesvieta atrodas Latvijā, tiek ņemta vērā Civillikuma Ievada 7.punkta ietvertā norma, kas nosaka, ka dzīves vieta (domicils) ir tā vieta, kur persona ir labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur pastāvīgi dzīvot vai darboties. Vienai personai var būt arī vairākas dzīves vietas. Pagaidu uzturēšanās nerada dzīves vietas tiesiskās sekas un ir apspriežama ne pēc tās ilguma, bet pēc nodoma. Tādējādi fakts, ka persona uz ārvalstīm dodas tikai algota darba nolūkā, par ko saņem atlīdzību, nemaina šīs personas rezidences statusu.

Turklāt, piemērojot nodokļus reglamentējošos normatīvos aktus, jāņem vērā, ka likuma „Par nodokļiem un nodevām” 7.panta pirmajā daļā ir noteikts – ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos ir noteikta citāda nodokļu aprēķināšanas vai maksāšanas kārtība nekā Latvijas nodokļu likumos, piemēro šo starptautisko līgumu noteikumus.

Līdz ar to, izskatot jautājumu par personas rezidenci un nodokļu maksāšanas kārtību, jāņem vērā ne tikai likumā „Par nodokļiem un nodevām” 14.pantā ietvertās normas, bet arī Latvijas valdības noslēgtajās konvencijās par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (turpmāk – konvencijas) ietvertos nosacījumus.

Fiziskās personas rezidences noteikšanai atbilstoši konvencijām vērtē:

- kurā valstī ir personas pastāvīgā dzīvesvieta,

- kur ir personas vitālo interešu centrs – ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības,

- ja nav iespējams noteikt valsti, kurā personai ir vitālo interešu centrs, vai arī, ja tai nav pastāvīgas dzīves vietas nevienā no abām valstīm, šī persona tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, kurā tai ir ierastā mītnes zeme;

- ja personai ierastā mītnes zeme ir abas valstis vai neviena no tām, tad tā tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;

- ja persona ir pilsonis abās valstīs vai nevienā no tām, tad valstu kompetentās iestādes izšķir jautājumu par rezidences noteikšanu savstarpēji vienojoties.

Fiziskām personām, kurām mainās rezidences statuss, Valsts ieņēmumu dienestā ir jāsniedz informācija (uz kāda pamata? – red. piezīme) un nepieciešamības gadījumā jānodrošina dokumentāru apliecinājumu rezidences statusa maiņai.

Ja fiziskā persona nodokļu aprēķināšanas vajadzībām nav Latvijas rezidents un iedzīvotāju ienākuma nodokli no saviem gūtajiem ienākumiem maksās savā rezidences valstī – ārpus Latvijas, atbilstoši šajā valstī noteiktajam, tad tai klientu apkalpošanas centrā ir jāiesniedz:

- iesniegums brīvā formā par Latvijas rezidenta statusa maiņu;

- otras valsts nodokļu administrācijas izsniegta rezidences apliecība vai cits rezidences valsts nodokļu administrācijas atbilstoši tās normatīvajiem aktiem izsniegts dokuments, kas apliecina, ka šī persona ir atzīta par rezidentu nodokļu maksāšanas nolūkiem konkrētajā valstī.

Informāciju par to, kā fiziskajai personai tiek noteikts rezidences statuss, var atrast metodiskajā materiālā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību no nerezidentu – fizisko personu ienākuma 1.nodaļā, ar kuru var iepazīties Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapā adresē www.vid.gov.lv sadaļā „Nodokļi” – „Iedzīvotāju ienākuma nodoklis” – Metodiskie materiāli.

Savukārt iepazīties ar metodisko materiālu par mantiskā stāvokļa deklarācijas aizpildīšanas kārtību, kā arī citu informāciju, kas saistīta ar Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumā ietverto normu piemērošanu, var adresē: www.vid.gov.lv sadaļā „Tiesību akti – Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums”. Nepieciešamības gadījumā Latvijas valsts piederīgie var uzdot jautājumus un saņemt atbildes, zvanot uz Valsts ieņēmumu dienesta informatīvais tālrunis 1898 (ja zvans ir no Latvijas); (+371) 6700 1898 (ja zvans ir no ārvalstīm).

Drīzumā portāls baltic-ireland.ie publicēs kompetenta jurista skaidrojumu par to, cik likumīgas ir VID ar atpakaļejošu datumu izvirzītās prasības, kā arī likumīgu skaidrojumu nerezidenta statusam. Jo, kā redzams no VID 2007. gadā sniegtās atbildes Limerikas Latviešu Biedrībai, VID tikai iesaka rakstīt iesniegumu brīvā formā.

FOTO: baltic-ireland.ie


  1. Igors - IRELAND saka:

    VID nekaunība ignorējot likumus, lai ievāktu(sakāstu) no ārvalstu rezidentiem kļūst jau gandrīz komiska.Faktiski tā ir liela mēroga krāpšana ar ko nodarbojas valsts iestāde.Tieši tāpēc daudzi “uzraujas”, jo liekas neticami ka tāda iestāde varētu strādāt Ostapa Bendera stilā. Tieši šīs ļaužu neticības dēļ VID neskatoties uz visas šīs afēras absurdumu tomēr kaut ko nedaudz “sakāš”,kas būtībā ir nelikumīgi un būtu apkrāptajiem jāatgriež. Galvenais kas ir jāatceras/jāielāgo katram pilsonim, ka VID nav likumdevējs un VID noteikumi nav likums.

  2. Igors - IRELAND saka:

    Vēl smieklīgi ka VID ir rezervējis sev tādu kā patentu nosakot katra indivīda rīcības nodomu.Tātad VID labāk pārzina katra pilsoņa nodomus par viņu pašu. VID zina ka parīt man radīsies nodoms ieskriet Pabā,kaut pašam man tas vēl nav ienācis prātā. :mrgreen:
    Ja VID ir noteicis “manu nodomu” man nav pat iespēju to vairs mainīt un jāmaksā tik ragā. :lol:

  3. Vienas vienīgas pretrunas. Laikam VIDā nav neviena saprātīga jurista. :lol:
    Ja es pēc Latvijas un Īrijas likumiem, un arī pēc starpvalstu konvencijas esmu Īrijas rezidents, tad uz mani nekādā gadījumā neattiecas kaut kādi tur VID ieteikumi. :-P

  4. ,,viņi ķer uz ”varbūt ”paveiksies un kāds muļķis kaut ko samaksās,tas jau bija tāpat ar tiem 5% kurus tiem kas samaksāja atpakaļ netaisās maksāt…

  5. Igors - IRELAND saka:

    Apkrāptie cilvēki negrib kapāties.Un rezidentūru pierādīt nebūtu nekādas grūtības sākot ar pirmo paylisti,lidmašīnas biļeti.”…izvērtēs rezidenta statusu pēc nodoma…”Te jau ir tā primitīvā viltībiņa uz ko cer atkal kādus “nokāst”.Man arī sākumā bija nodoms tikai pāris mēnešus pastrādāt,nu un? Pēc pāris mēnešiem mans nodoms radikāli izmainījās.Un noteikti būs naivie/apzinīgie,kas ies uz VID un atbildot uz ierēdņa jautājumu “kāpēc aizbrauci” tā arī pateiks “piepelnīties” unnetiks ņemti vērā vēlāk radušies nodomi.Labi pazīstu LV kantoržurku demagoģiju,tāpēc tāda prognoze. Neizdevās 5% afēra,tagad nu izdomājuši ar rezidenta statusu manipulēt. Pēc taisnības visiem kas ir apkrāptie vajadzētu pieprasīt atmaksāt,bez tām “ē tur nekas nasanāks” dziesmām.Krāpniekiem ir jāatbild,jo bez nekādas pretestības tie uzņem tikai apgriezienus. No 2008 – 2011 tika “iekāsti” 8 milj.lati no kuriem visticamāk 99% nelikumīgi.



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie