Trimdas latvieši Īrijā – par valsts valodas referendumu Latvijā

Igors - saka:

Pilnīgi piekrītu ka tā ir mākslīgi radīta situācija.Ir taču valodas likums,kas arī strikti jāievēro un viss. Tātad rodas jautājums,kāds vēl “pārsteigums” tiek gatavots ar šo referendumu? 
Ļoti interesants un nopietni padomāt rosinošs ir CVK piedāvātais referenduma jautājuma formulējums – “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, nevis ”Vai piekrīt krievu valodu noteikt kā otru valsts valodu?”, vai tamlīdzīgi. Pirmkārt, šis CVK formulējums neizsaka konkrētu referenduma mērķi un nav skaidrs par kādiem grozījumiem ir runa. Otrkārt, ja šis vispārīgais formulējums tāds arī paliks, tad cilvēki balsos par Satversmes grozījumiem kā tādiem. Tas nozīmētu to, ka:
1) netiktu balsots par krievu valodas statusa maiņu,
2) esošā Satversme paliktu tāda pati, bez izmaiņām,jo tiktu izslēgta iespēja nākotnē jelko grozīt Satversmē gan no tautas, gan deputātu puses.
Faktiski referenduma iznākums ir zināms – vairākums balsos ”pret”. Bet pret ko? Piemēram, pret:

1) Satversmes 76.punktu (…Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu…). Saeima vairs nevarētu grozīt Satversmi, jo pilsoņi būtu nobalsojuši pret jebkādiem Satversmes grozījumiem nākotnē.
2) 78.punktu (…Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt Valsts Prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu…). Pilsoņiem vairs nebūs tiesību iesniegt šādus projektus.
3) 68.punktu (…Slēdzot starptautiskus līgumus, Latvija nolūkā stiprināt demokrātiju var deleģēt starptautiskām institūcijām daļu no valsts institūciju kompetences…). Pamatojoties uz šo likumu (kas stājās spēkā 05.06.2003) tādām starptautiskām institūcijām kā SVF, PTO, EK, EB u.c. ir jau iepriekš ”sagatavota taciņa” mūsu valsts ietekmēšanai politiskos, ekonomiskos, drošības u.c. jautājumos. Tā tas arī notiek.
4) 68.punktu (…Latvijas dalība Eiropas Savienībā izlemjama tautas nobalsošanā, kuru ierosina Saeima…). Dalību ES var ierosināt tikai Saeima, nevis valsts pilsoņi. Šis jautājums tāds arī paliktu ”uz mūžīgiem laikiem”.
http://www.likumi.lv/doc.php?id=57980)
Ja veltītu vairāk laika šai likumu pētīšanai, tad gan jau atklātos vēl daži interesanti momenti. Bet jautājums ir – kas tā ir par spēli? Vai tā jau sākotnēji izshēmota ar pēdējo  referendumu (kā priekšnoteikumu) šādu mērķu sasniegšanai, jeb šis pagrieziens lietu virzībā ir noticis tikai tagad?
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars nepiekrīt, ka «valodu referenduma» balsošanas zīmē var iekļaut jautājumu: «Vai piekrītat, ka krievu valoda būs otra valsts valoda?».
Sarunā LNT raidījumā «900 sekundes» Cimdars paskaidroja – referendumā lems par piecu Satversmes pantu mainīšanu un formulējot jautājumu, vai piekrīt krievu valodu noteikt kā otru valsts valodu, nav ietverti četri pārējie Satversmes punkti grozījumi, par ko jālemj gaidāmajā referendumā.
Viņš norādīja – kamēr nav uzsākta zīmju iespiešana CVK faktiski vēl var skatīties, vai ir kāds labāks risinājums.
Risinājumam jābūt tiesiskam, pauda Cimdars, uzsverot, ka skaidrojošo funkciju pildīs citi informācijas nesēji, piemēram, informatīvie plakāti, animācijas u.c.
Viņš gan norādīja, ka pagaidām priekšlikumus par labāku risinājumu nav…
Man šis referendums atgādina “krievu laiku” deficīta/blata periodu, kad pērkot šampanieti un ziedus, man obligāti bija jāņem klāt vēl 2kg sapuvušu siļķu.To es piedzīvoju Āgenskalnā 1989.gadā,kad biju aizbraucis pie radiem uz jubileju.

Igors - saka:

Īsumā situācija ap referendumu ir tāda ka lai mierīgi bez liekas ažiotāžas “izbīdītu cauri” iepriekšminētos četrus grozījumus Satversmē, bija nepieciešama šis valodu karš. Lai eskalētu šo “kariņu” bija nepieciešams aktivizēt Lindurmans ar savu pretlikumīgo parakstu vākšanu.Drošības policija ne ausu neklopēja kamēr Lindurmans plosījās,jo partiju režīmam bija ļoti nepieciešami tieši šie 4 grozījumi. Es drīzāk parakstītos par valodas likuma izpildes stingru kontroli,kas vispār ir utopija tik “tiesiskā” valstī.