Otrā pasaules kara latviešu bēgļu un viņu pēcnācēju Īrijā nav daudz, tomēr daži ir. Portāls baltic-ireland.ie sazinājās ar trijiem trimdas latviešiem – Silviju Džonsu (attēlā), Ivaru Zauveru un Juri Ekstu, lai uzzinātu viņu domas par gaidāmo referendumu. Šie cilvēki ir tie, kas visus šos gadus (vairāk kā 60!) nav aizmirsuši savu valodu, arvien to turējuši godā un cieņā, lai arī lietot to nav nācies īpaši daudz.

Runājot par divvalodību, trimdinieki Latvijas situāciju, protams, salīdzina ar situāciju Īrijā. “Piemērs divvalodībai un vienas – okupācijas valodas – triumfam pār valsts pamatvalodu nav tālu jāmeklē,” saka Ivars Zauers. “Mēs redzam, kas notiek, kad lielāka un stiprāka vara savu valodu ievieš un izpleš svešā zemē. Īru valoda Īrijā ir tiktāl izdeldēta, ka tā valstī sadzīvē vairs nekad atpakaļ neatgriezīsies, lai arī kā valsts censtos un kādu atbalstu tai nesniegtu. Ja Latvijā krievu valoda tiks atzīta par otru valsts valodu, tad latviešu valodai var paredzēt tādu pašu likteni. Es esmu kategoriski pret to, ka krievu valoda Latvijā varētu kļūt par otru valsts valodu, jo redzu ar ko tas var beigties” strikti saka sirmais latviešu kungs.
“Ir jau grūti tiem cilvēkiem, kas latviešu valodu Latvijā nezin. Visas formalitātes, dokumenti jākārto latviski. Atceros kā man gāja, kad tikko pārcēlos uz Īriju 60-jos gados, nevarēju izlasīt pat savu algas lapiņu, jo tā bija īriski. Bija jāmācās un negāja viegli,” atceras Silvija Džonsa. “Tomēr es vienmēr esmu iestājusies par to, ka ir jāzin tās valsts valoda, kurā tu dzīvo. Un ja nezini, tad nepīksti, ka ir grūti. Ja man jāatbild vienā vārdā par to, vai Latvijā vajadzīga otra valsts valoda – krievu, tad saku NĒ! Latvijā jāglabā latviešu valoda, uz to es sliecos vairāk.”

Līdzīgās domās par referendumu ir arī Juris Eksts, kurš pēckara gados ir dzimis Anglijā, bet pēdējos sešus gadus dzīvo Īrijā:
“Es domāju, ka valodas lieta ir ārkārtīgi svarīga, noteikti svarīgākā lieta šajos 20 gados kopš Latvijas brīvības. Ja latviešu valoda nebūs vienīgā valsts valoda, tad tā ļoti ātri izmirs.
Īru valoda tagad ir oficiālā valoda Īrijā, angļu ir otrā oficiālā valoda, bet tikai 40% vietējo māk īru valodu. Un ļoti liela daļa no tiem nelieto to sarunvalodā, visbiežāk īri runā angliski. Televīzija, radio un avīzes lielākā vairumā ir angļu valodā. Ja, beidzot skolu, nebūtu īru valodas eksāmena, tad īru valodas pratēju būtu vēl mazāk.
Ja latvju tauta atļautu šo referendumu palaist ar “Par”, tad tūlīt visi Krievijas tautas piederīgie beigtu runāt latviski (pat, ja viņi to māk), latviešiem atkal būs jārunā krieviski, lielākā daļa mediju būs krieviski, un latviešu valoda ļoti ātri būs sastopama tikai dažos lauku rajonos.
Ja visa latvju tauta nebalsos “Pret” šajā referendumā, tad tā to zaudēs, jo krievu tautas piederīgie ir labi organizēti.
Trimdā arī nebija tik spoži, ne visi runāja latviski, tikai maza daļa uzturēja latviešu kultūru, daudziem neinteresēja tā lieta. Tāpat kā šeit Īrijā arī ir vismaz daži latviešu pāri, kuri nerunā latviski ar saviem bērniem, jo domā, ka tai valodai nav nākotnes. Ja nevarēsim pierunāt visus savus tautiešus iet uz vēlēšanu iecirkņiem un basot “Pret”, tad lielā Krievija atkal uzvarēs.”

FOTO: baltic-ireland.ie