Latvijas Ārlietu ministrija ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu “Par sadarbību ar latviešu diasporu ārzemēs un nepieciešamību definēt valdības politiku šai sadarbībai”, un vakar, 16. februārī, tas tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tagad divu nedēļu laikā pārējām iesaistītajām pusēm (EM, FM, IEM, IZM, KM, LM, LPS, TM, VARAM) jāsniedz savi atzinumi.

“Pēc nesenā Mihaila Hazāna pētījuma par „Latvijas migrācijas mainīgo seju no 2000. – 2010. gadam” pēdējos desmit gados no Latvijas ir izbraukuši apmēram 200 tūkstoši Latvijas pilsoņu, galvenokārt uz Lielbritāniju, Īriju un tagad arī uz Vāciju. Daudzi no tiem ir arī studenti, cilvēki ar augstāko izglītību un uzņēmēji.

Tas rada lielus zaudējumus Latvijas valstij. Katrs iedzīvotājs, viņa izglītība un citi ar viņu saistīti pakalpojumi, valstij ir izmaksājis naudu, kas, kopsummā reizinot ar 200 tūkstošiem, sasniedz vairākus miljardus latu. Tomēr viņi tālāk nepiedalīsies aktīvi Latvijas ekonomikas attīstības veicināšanā. Turklāt iztrūkums demogrāfijā ietekmē iedzīvotāju piramīdu un uzliek arvien lielāku slodzi uz paliekošo aktīvo iedzīvotāju pleciem, kas varētu apdraudēt sociālās sistēmas ilgtspēju.

Pēc Latvijas bankas datiem tiek lēsts, ka ārzemēs dzīvojošie Latvijas piederīgie sūta apmēram 350 miljonus latu gadā uz dzimteni, bet tā ir neliela kompensācija. Atslogojums ir arī apstāklī, ka izbraukušie bezdarbnieki nav uz valsts sociālās sistēmas rēķina. Diemžēl turpina izbraukt arī augsti izglītoti un kompetenti, kuriem darba apstākļi un darba devēju attieksme Latvijā nav pieņemama”, teikts ziņojuma ievadā.

Savukārt kā mērķi informatīvā ziņojuma autori, vaiga sviedros strādājot, ir uzvirzījuši “nepieciešamību vienlaicīgi veicināt to, ka cilvēki neaizplūst vairs no Latvijas, un panākt, ka netiek zaudēta saikne ar dzimteni – veicinot piederību tai – tādejādi paaugstinot atgriešanās varbūtību“.

Informatīvā ziņojuma noslēgumā tā autori iesaka izveidot “starpnozaru ekspertu darba grupu”, kurai “jāizstrādā sadarbības programma ar diasporu uz vairākiem gadiem. Darba grupa apzinātu problemātiku un piedalītos aktīvi vajadzīgos pētījumos. Pēc datu vākšanas un analīzes darba grupai sadarbībā ar sociālajiem partneriem jādefinē prioritārie mērķi un iespējamie instrumenti.”
Darba grupai būtu jāstrādā pie sekojošiem uzdevumiem:
1 ) Migrācijas izpēte.
2 ) Ierosinājumi apkārtējās vides apstākļu uzlabošanai.
3 ) Repatriācijas mūsdienu izpratnē veicināšana.
4 ) Pilsoniskās līdzdalības veicināšana.
5 ) Izglītības, zinātnes un kultūras veicināšana.
6 ) Sociālo mediju izmantošana un komunikācija.
7 ) Izpētīt diasporas loma Latvijas ekonomiskajā attīstībā.
8 ) Tūrisms.
9 ) Citi jautājumi, kas varētu atklāties darba grupas darbības laikā.

FOTO: baltic-ireland.ie