19.martā ziņu portālā “Delfi” publicēts Daiņa Lemešonoka raksts “Latvijas tautas virtualizācija”, kurā žurnālists plaši analizē dubultpilsonības piešķiršanas vai nepiešķiršanas aspektus.
Kā paraugs principam “kurš nemaksā nodokļus, tam nav tiesību būt politiski pārstāvētam”, kurš varētu apturēt Latvijas politiķu vēlmi vairot dubultpilsoņu skaitu, tiek minēta Īrijas vēlēšanu kārtība.

Kā zināms, šeit tiesības balsot ir tikai tiem vēlētāju reģistrā iekļautajiem pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo valsts teritorijā, pie kam – dzīvesvietai piesaistītos iecirkņos. Tiek pieļauti tikai daži izņēmumi, kas noteikti ar likumu.
Tomēr šis princips pašā Īrijā netiek viennozīmīgi pozitīvi vērtēts un atbalstīts. Tas vairākkārt tika aktualizēts neseno Īrijas prezidenta vēlēšanu laikā. Piemēram, pārdesmit kilometrus uz ziemeļiem aiz republikas robežas – Ziemeļīrijā – dzīvojošam un strādājošam Īrijas pilsonim nav tiesību paust savu gribu vēlēšanās. Neskatoties uz to, ka šos cilvēkus ir grūti uzskatīt par emigrantiem, likums viņus automātiski izslēdz no iespējas paust savu pilsonisko nostāju.
Īrijas ārlietu ministrs Eamon Gilmore pagājušajā nedēļā apstiprināja, ka emigrantu balsstiesību jautājums ir iekļauts gaidāmā Konstitucionālā konventa dienas kārtībā, ziņo RTE.
Ministrs pauda uzskatu, ka valstij kaut kādā veidā būs jāatrod veids, kā paust atbalstu ārvalstīs dzīvojošajiem Īrijas pilsoņiem, īpaši nesenajiem emigrantiem. Konventā tiks apspriests, vai tas varētu attiekties uz balsstiesību piešķiršana emigrantiem, norādīja Eamon Gilmore.
Atbalstītāji uzskata, ka jebkuram Īrijas pilsonim, arī tam, kurš dzīvo ārvalstīs, ir jābūt tiesībām balsot, savukārt pretinieki apgalvo, ka tas izkropļotu vietējo vēlēšanu rezultātus.
Ministrs norādīja, ka līdztekus šai problēmai pastāv pavisam praktiski jautājumi, piemēram, kā vēlēšanas realizēt, ja Īrijai ir vēstniecības tikai 54 valstīs.

FOTO: baltic-ireland.ie