Ceturtdiena, 15. novembris, Varda dienas: Undīne, Leopolds, Unda

“Nejūtamies kā savējie ne Latvijā, ne Īrijā…” draugiem.lv

- 01.06.2012

Tradicionāli 1.jūnijā, Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā, Latvijas vēstniecība Īrijā un portāls baltic-ireland.ie sveic un stāsta par kādu ģimeni, kura audzina bērnus šeit, Zaļajā Salā. Šogad tas notika jau piekto gadu pēc kārtas un šoreiz izvēlējāmies ģimeni, kura nolēmusi savu Īrijā dzimušo bērnu, kuram jau ir šīs valsts pilsonība, reģistrēt arī kā Latvijas pilsoni. Jāpiezīmē, ka netika veikta ģimeņu izpēte vai atlase, šoreiz visu noteica nejaušība.

Otrdien portāls ieradās vēstniecībā konsulārās daļas apmeklētāju pieņemšanas laikā, cerībā satikt ģimeni, kura būtu gatava pastāstīt par sevi un to, kāpēc bērniņam izvēlējušies arī Latvijas pilsonību.
Par lielu pārsteigumu viņiem, šādu ģimeni arī satikām. Vecāki – Svetlana un Andrejs Sečkini bija ieradušies konsulārajā daļā, lai iesniegtu dokumentus jaunākā dēliņa Oskara reģistrēšanai. Vecākais dēls Ričards šoreiz gan bija palicis mājās. Pēc īsa pārdomu brīža vecāki piekrita sarunai, lai arī šķita pavisam samulsuši par viņiem izrādīto uzmanību.
Sarunā ar Sečkinu ģimeni konsulārās daļas vadītāja Vija Buša pastāsta, ka viens no iemesliem, kāpēc šogad izvēlējāmies pievērst uzmanību bērnu reģistrēšanai par Latvijas pilsoņiem un saiknes saglabāšanai ar Latviju, ir fakts, ka pagājušajā gadā Latvijas vēstniecībā Īrijā reģistrēti 520 bērni, kas dzimuši Zaļajā Salā. Kopumā kopš 2005.gada reģistrēti gandrīz trīs tūkstoši bērnu. V.Bušas kundze saka, ka arī vēstniecības darbiniekiem ir patiess prieks, ka Īrijā dzimst bērni un vecāki tomēr izvēlas viņus reģistrēt arī Latvijas pilsonībā, piebilstot, ka, iespējams, šie fakti uzrunās arī likumdevējus Latvijā lemt par labu dubultpilsonības paplašināšanai.
Sečkinu ģimene ir no Daugavpils, šobrīd dzīvo Brejā un audzina divus puikas – Ričardu un Oskaru. Mamma Svetlana strādā japāņu farmaceitiskajā kompānijā, bet tētis Andrejs – lielveikalā Tesco. Zaļajā Salā viņi ir jau astoņus gadus. Vēl pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā abi pastrādājuši divus gadus Lielbritānijā, atgriezušies Latvijā, bet pēc tam atkal devušies prom, šoreiz uz Īriju. Jautāti pēc iemesla, kas pamudināja atstāt mājas, Svetlana stāsta, ka būtiskākais iemesls bijis tas, ka viņai nav izdevies pēc augstskolas beigšanas atrast piemērotu darbu savā – sākumskolas skolotājas – specialitātē. Tad abi ar vīru nolēmuši iepazīt pasauli, aizbraukt pastrādāt uz neilgu laiku.
Šobrīd jau viņi saka, ka nezina, cik ilgi būs vēl šeit. Tagad viss esot atkarīgs no bērniem. Šeit ir nopirkta māja, ir labs darbs, vecākais dēls jau mācās skolā un par savu dzimteni uzskata Īriju.
“Tuvākajā laikā mēs Latvijā noteikti neatgriezīsimies, bet nesakam arī, ka tas nenotiks nekad. Pašlaik nejūtamies kā savējie ne Latvijā, ne Īrijā un šeit nekad tādi arī nebūsim,” saka Sečkini.
Viņi uztur saikni ar Latviju, regulāri sazvanās un sarakstās ar tur dzīvojošajiem radiniekiem. Agrāk turp braukuši divas reizes gadā, bet līdz ar ģimenes paplašināšanos tagad tas iespējams tikai reizi gadā. Interesējas arī par politiskajiem notikumiem dzimtajā valstī un smaidot piebilst, ka skaipa sarunās ar tuviniekiem tā esot galvenā tēma.
Mazajam Oskaram ir jau saņemta Īrijas pase, taču vecāki nu ir iesnieguši dokumentus viņa reģistrācijai arī par Latvijas pilsoni, arī vecākajam brālim Ričardam ir Latvijas pilsonība. Vecāki saka, ka viņi neizslēdz iespēju, ka reiz atgriezīsies Latvijā, un vēlas bērniem dot iespēju vēlāk pašiem izvēlēties, kuru pilsonību paturēt.
Ģimenes sarunu valoda ir krievu, taču abi vecāki runā arī latviski un Svetlana saka, ka ir nolēmuši bērniem mācīt arī latviešu valodu, kas būs nepieciešama gadījumā, ja viņi kādreiz izlems atgriezties Latvijā. Vecākais dēls Ričards runā krievu un angļu valodās, jaunākais pagaidām tikai savā – mazuļu valodā, bet vecāki cer, ka bērniem latviešu valodu palīdzēs apgūt arī ciemošanās pie radiniekiem Latvijā.
Šī pilnīgi nejaušā tikšanās izvēršas noderīga visiem. Mēs esam priecīgi iepazīties ar jauku ģimeni, bet Sečkini, savukārt, iegūst ne tikai simboliskas dāvanas gan no portāla, gan vēstniecības – suvenīrus, grāmatas, bērnu žurnālus un bukletus latviešu valodā, bet arī daudzpusīgu informāciju par dažādām latviešu sabiedrības aktivitātēm Dublinā, par kurām viņi līdz šim zinājuši ļoti maz.

FOTO: baltic-ireland.ie



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie