Aktualizējoties darbaspēka pieejamības problēmām, līdz šim diskusijas centrā kā iespējamais risinājums nonākusi imigrācija. Savukārt reemigrācija, neskatoties uz lielo no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju skaitu (10 gadu periodā – 213 tūkst.), nav nopietni aplūkota. Tomēr tieši aizbraukušo iedzīvotāju atgriešanās Latvijā jābūt mūsu pirmajai un galvenajai atbildei uz darba tirgus un attiecīgi arī mūsu ekonomikas attīstības izaicinājumiem.

Turklāt emigrējušo iedzīvotāju atgriešanās Latvijā ir ne vien ekonomisks, bet arī valsts nācijas ilgtermiņa pastāvēšanas jautājums, uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

„Runājot par Latvijas attīstības plāniem, bieži tiek uzsvērts, ka Latvijas izaugsmes modeļa centrā ir cilvēks. Arī tie cilvēki, kuri dažādu iemeslu dēļ ir aizbraukuši no Latvijas. Cilvēks ir ikvienas valsts vērtība, tāpēc nevaram pieļaut situāciju, ka šos cilvēkus Latvija pazaudē uz visiem laikiem. Lai tas nenotiktu, mums ir nepieciešama proaktīva, pārnozariska pieeja, lai ne vien nestu ziņu, ka šie cilvēki ir gaidīti atpakaļ Latvijā, bet arī sniegtu pamatotu informāciju par iespējām strādāt un skolot bērnus Latvijā, saņemt kvalitatīvus valsts sniegtos pakalpojumus un izmantot savas tiesības. Latvijas valsts piederīgajiem visā pasaulē ir jādod skaidrs vēstījums, ka nākotne ir Latvijā. Mums ir jāizstrādā reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns ar skaidriem pasākumiem, to īstenošanai nepieciešamajiem līdzekļiem, atbildīgajiem un laika grafiku,” uzsver D.Pavļuts.

Demogrāfiskās tendences liecina, ka Latvijā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits samazināsies. Savukārt darba tirgus prognozes rāda, ka, turpinoties ekonomikas attīstībai un pārorientācijai uz eksportspējīgajām nozarēm, līdz ar strukturālā bezdarba problēmām var veidoties arī darbaspēka deficīts. Šie jautājumi jau patlaban ir aktuāli vairākās nozarēs, piemēram, metālapstrādē, IKT, būvniecība u.c.

Jāņem vērā, ka jaunas darbavietas Latvijā veidosies pakāpeniski un attiecīgi arī esošo bezdarbnieku un emigrējušo iedzīvotāju integrācija darba tirgū iespējama tikai ilgākā laika periodā. Tāpēc vienlaikus jāstrādā arī produktivitātes un konkurētspējas, kas ļautu celt darbinieku atalgojuma līmeni. Darbavietas pieejamība lielai daļai aizbraukušo nebūs vienīgais stimuls atgriezties Latvijā, tāpēc ir jāpieaug arī algām, un tas ir katras nozares produktivitātes pieauguma jautājums, proti, cik efektīvi tiks izmantoti ražošanas resursi. Uzņēmumiem ir jāturpina pilnveidot, modernizēt savu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, lai virzītos uz augstākas pievienotās vērtības preču ražošanu, un attiecīgi varētu celt algas darbiniekiem, nevis konkurētspēju noturēt uz salīdzinoši zemu algu rēķina.

Ņemot vērā, ka emigrācija ietver virkni aspektu un plašu jautājumu loku (darbavietas, mājokļu politika, uzņēmējdarbības iespējas, sociālā sistēma, reģionālā attīstība, identitāte, kultūra, infrastruktūra, izglītības sistēma, attiecības ar diasporu utt.), pasākumu plāna izstrādei nepieciešama projekta komanda, kurā būtu jāstrādā nozaru ministriju, kā arī nevalstiskā sektora pārstāvjiem no uzņēmēju un ārvalstu latviešu organizācijām. Projekta komandu Ekonomikas ministrijas vadībā plānots izveidot līdz jūlija beigām. Savukārt reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns jāsagatavo līdz šā gada beigām un tam jāparedz gan ilgtermiņā veicamus uzdevumus, gan tūlīt īstenojamus pasākumus.

www.reformupartija.lv ^[1]

FOTO: baltic-ireland.ie