Ja sadarbībā ar tautiešiem ārzemēs Latvijas valdība līdz šim vairāk koncentrējusies tieši uz atbalsta sniegšanu, tad turpmāk lielāka uzmanība būtu jāpievērš arī tam, kā sadarbība ar diasporu var kalpot valsts interesēm, teikts Ārlietu ministrijas (ĀM) informatīvajā ziņojumā, kas ceturtdien pieteikts Valsts sekretāru sanāksmē.

Jūlija beigās Rīgā notikušajā ikgadējā vēstnieku sanāksmē premjers Valdis Dombrovskis aicināja vēstniekus uzturēt labus sakarus ar latviešu diasporu cerībā, ka kādu dienu viņi varētu arī atgriezties Latvijā.

“Līdz šim Latvijas valdība ir likusi uzsvaru uz atbalstu diasporai. Topošajai politikai šis uzsvars paliks, bet svarīgi ir arī analizēt veidus, kā sadarbība ar diasporu var kalpot arī valsts interesēm. Tas prasa ne tikai nepārtrauktu sadarbību ar partneriem, bet arī labi nodefinēt piedāvāto mēru mērķtiecību. Cilvēcīga pieeja ir arī priekšnoteikums, kas var paredzēt arī veidus, kā pateikties par labu sadarbību,” teikts ziņojumā “Par sadarbību ar latviešu diasporu ārzemēs un nepieciešamību definēt valdības politiku šai sadarbībai”.

ĀM atgādina, ka valdība jau pērn decembrī atbalstīja ministrijas sagatavoto vēstules projektu Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijai, kurā cita starpā tika norādīta nepieciešamība izveidot darba grupu diasporas jautājumu risināšanai.

“Izveidojot jau iepriekš pieminēto starpnozaru ekspertu darba grupu, jāizstrādā sadarbības programma ar diasporu uz vairākiem gadiem. Darba grupa apzinātu problemātiku un piedalītos aktīvi vajadzīgos pētījumos. Pēc datu vākšanas un analīzes darba grupai sadarbībā ar sociālajiem partneriem jādefinē prioritārie mērķi un iespējamie instrumenti,” darba grupas uzdevumus ieskicē ministrija.

Darba grupā būtu jāiesaista pārstāvji no nozaru ministrijām, kurām ir tieša saistība ar sadarbības ar latviešu diasporu veicināšanu, – Ārlietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Finanšu ministrijas. Jāpieaicina arī pārstāvji, piemēram, no Pasaules brīvo latviešu apvienības un Eiropas latviešu asociācijas, kā arī citi eksperti.

Darba grupai būs jāizpēta migrācijas raksturs Latvijā un jāsniedz ierosinājumi apkārtējās vides apstākļu uzlabošanai, kas varētu veicināt uz ārzemēm aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos. Jāveicina arī pilsoniskā līdzdalība, izglītība, zinātne un kultūra, tostarp latviešu valodas mācīšana ar moderno tehnoloģiju un tālmācības palīdzību, kā arī repatriācija mūsdienu izpratnē, proti, jāizpēta to veicinošie faktori un problēmas, ar kurām potenciāli var saskarties imigranti. Caur daudzveidīgu pilsonisko līdzdalību jāveicina tautiešu saikne ar Latviju ne tikai simboliski, bet arī praksē.

Starp potenciālajiem darba grupas jautājumiem ir arī sociālo mediju izmantošana un komunikācija, radot vilinošu “virtuālo Latviju” un apzinot ārzemēs izveidotos portālus Latvijā, izpētīt diasporas lomu Latvijas ekonomiskajā attīstībā, apzinot latviešu izcelsmes potenciālos partnerus ekonomikā, kā arī veicināt diasporas tūrismu uz Latviju.

ĀM gan lūdz līdz 20.novembrim pagarināt informatīvā ziņojuma saskaņošanu, jo pašlaik vēl nav iespējams korekti definēt darba grupas izveidi, kas būs iespējama tikai pēc Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padomes izveides.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS