Īrijas latviešu nacionālā padome ierosinājusi Repatriācijas likumu, kurā paredzēts atbalstu piemērot arī tiem, kas no Latvijas aizbrauca pēc 1990. gada 4. maija. Jau šobrīd Ekonomikas ministrija ir izveidojusi darba grupu, kas spriedīs par jautājumiem, kuri saistās ar latviešu reemigrāciju – palīdzību iedzīves pārcelšanai, transportam un citām vajadzībām.

Lai latvieši atgrieztos Latvijā, jāstimulē arī darbavietu veidošanās, lai Latvijas iedzīvotājiem un latviešiem, kuri atgriežas no ārzemēm būtu kur strādāt. Tomēr ir bažas, ka Ekonomikas ministra vēlmei atgriezt no emigrācijas vismaz 100 000 latviešu, kāju priekšā var pielikt Finanšu ministrija, vienā brīdī paziņojot: „sapņot jau varat, bet naudas nav!”. Risinājums būtu, ka daļa no banku peļņas nodokļu veidā būtu jānovirza repatriācijas fondam.

Aizbraucēju atgriešanai būs nepieciešami lieli finanšu līdzekļi, bet tas nebūtu taisnīgi izmaksas uzvelt uz Latvijā vēl palikušo nodokļu maksātāju pleciem. Risinājums būtu pieprasīt samaksu no tiem, kas krīzi izraisīja un no tās izgāja kā lielākie ieguvēji – bankām!

Krīzes sākumposmā valdībai bija iespēja panākt, ka bankas „noraksta” daļu no mājsaimniecībām izsniegtajiem, nesamērīgajiem kredītiem, pretī solot valsts atbalstu krīzes pārvarēšanā, bet tas nenotika. Diemžēl krīzei iestājoties, valdība pirmkārt glāba bankas, nevis valsts iedzīvotāju labklājību. Pirms dažām nedēļām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja prognozi, ka banku peļņa šogad pārsniegs 100 miljonus latus. Šī nauda, kuru galvenokārt gūst ārvalstniekiem piederošās bankas un to filiāles būs gūta uz mūsu tautiešu rēķina. No tiem apzinīgajiem latviešiem, kas pat dzīvodami ārzemēs ir godprātīgi maksājuši Latvijā paņemtos kredītus. Latvijas Banka aprēķinājusi, ka ārzemēs dzīvojošie un strādājošie latvieši pērn uz mājām caur bankām pārskaitījuši 350 miljonus latu. Liela daļa no tā, protams, ir atbalsts ģimenēm, bet liela daļa – parādu un procentu apmaksai bankām. Pirms gada publiskotā aptauja rāda, ka 60% no ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, kam ir kredīts, to atmaksā Latvijā esošajām bankām.

Bankas ir izglābtas, tagad tām solidāri būtu jāuzņemas atbildība par nesaprātīgo kredītu dalīšanu „treknajos gados”! Tieši kredītu devēji bija tie, kas jebkuram iedzīvotājam piedāvāja ņemt kredītu, neizvērtējot iespējas tos atmaksāt. Viņi neņēma vērā riskus un faktiski piemānīja cilvēkus, novērtējot un apķīlājot īpašumu un neizskaidrojot nepieredzējušiem kredītņēmējiem, ka banka var pārvērtēt īpašumu, mainīt kredīta maksājumu noteikumus, atsavinot ieķīlāto īpašumu, un pat tad ar ķīlu vien var nepietikt.

Valstij, veidojot repatriācijas fondu, jānosaka, ka daļa no banku peļņas nodokļu veidā novirzāma kredītņēmēju saistību atmaksai un darba meklējumos ārvalstīs aizbraukušo latviešu atgriešanai dzimtenē. Ja kāda banka iebildīs pret šādu solidāru soli, tad būs skaidrs, ka šīs bankas darbība ir bezatbildīga un tai ilgtermiņā neinteresē tās klientu labklājība. Laiks parādīs vai kāda banka iebildīs un tādā veidā vēlēsies bojāt savu reputāciju.

Jānis Dombrava
Saeimas deputāts, NA valdes loceklis

FOTO: baltic-ireland.ie