10% Īrijas iedzīvotāju nabadzības dēļ nevar atļauties pareizi sabalansētu uzturu, šis skaits sasniedzis augstāko līmeni sešu gadu laikā, vēstī Independent.ie.
Visbiežāk no tā cieš bezdarbnieki, zemu apmaksāto darbu veicēji, invalīdi un cilvēki ar smagām slimībām, personas ar zemu izglītības līmeni un ģimenes, kuras audzina vairāk kā trīs bērnus, kā arī viena vecāka ģimenes.

Aģentūras Safefood veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka no 2009. līdz 2010.gadam nepietiekamas pārtikas risks pieaudzis par 3%.
Kā uzskata aģentūras cilvēku veselības un uztura nodaļas direktore Dr. Cliodhna Foley-Nolan, šī problēma izraisa sekas gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Tūlītējs efekts no nepietiekama uztura ir, sākot no enerģijas trūkuma un koncentrēšanās grūtībām bērniem, līdz pat labklājības jautājumiem ikdienas dzīvē pieaugušajiem. Ilgtermiņā nepietiekams uzturs izraisa hroniskas slimības, piemēram osteoporozi, diabētu, liekā svara problēmas un dažas vēža formas.
Pētnieki identificējuši trīs nepietiekama uztura pazīmes – nevar atļauties gaļu vai ekvivalentu veģetāru ēdienu katru dienu, ikdienā nav pieejamas siltas pusdienas, pēdējās nedēļās naudas trūkuma dēļ izlaistas ēdienreizes.
Safefood norāda, ka visbiežāk no nepietiekama uztura cieš bezdarbnieki, tiem seko viena vecāka ģimenes, invalīdi un slimnieki, lielās ģimenes un ģimenes ar zemu ienākumu līmeni.
Iepriekšējos aģentūras pētījumos konstatēts, ka iedzīvotāju budžetā prioritāte tiek atvēlēta īres, apkures un degvielas izmaksām, savukārt pārtikas izdevumu lielums tiek uzskatīts par maināmu. Pētnieki secinājuši, ka cilvēku attieksme ir: galvenais, lai kaut kas būtu galdā, neskatoties uz pārtikas uzturvērtību.

FOTO: baltic-ireland.ie