Ludmila Glazunova, speciāli portālam baltic-ireland.ie

Vakar, 23. novembrī, Ekonomikas ministrijā (Rīgā, Brīvības ielā 55) notika kārtējā Reemigrācijas plāna izstrādes grupas darba sēde, kurā dienas kārtībā bija 11 jautājumu, proti, 11 priekšlikumu izskatīšana, vai iekļaut to reemigrācijas plānā:

* Brīvprātīgo darbs ārzemēs dzīvojošajiem jauniešiem;
* Aktīva ārvalstis dzīvojošo uzrunāšana, aicinot veidot karjeru Latvijas valsts iestādēs;
* Pārskatīt reglamentētās profesijas, kā arī veicināt ārvalstu kvalifikāciju un diplomu atzīšanu;
* Studiju kredītu atpirkšana valsts ekonomikai būtiskās specialitātēs;
* Veicināt biznesa saikni starp emigrējušajiem un Latvijas uzņēmumiem;
* Veicināt emigrācijā dzīvojošo jauniešu iespējas studēt Latvijas augstskolās;
* Valsts iestādēm amata pretendentiem jāaizliedz izvirzīt prasības pēc krievu valodas zināšanām;
* Darba intervijas var veikt ar video konferenču starpniecību (Nodarbinātības Valsts aģentūras pakalpojumu pilnveidošana;
* Latviešu valodas atbalsts emigrācijā dzīvojošajiem bērniem;
* Interneta portāls novadu saiknei ar saviem novadniekiem ārpus Latvijas;
* Rīkot latviešu salidojumu Latvijā, lai aicinātu ārzemju latviešus apmeklēt Latviju.

Visvairāk šķēpu tika lauzts jautājumā par brīvprātīgo darbu ārzemēs dzīvojošajiem jauniešiem. Lai gan ir skaidrs, ja jaunieši varētu rast prakses vietas Latvijā, piemēram, vasaras mēnešos, kad ir brīvs laiks no mācībām un studijā, tomēr izraisījās diskusija – vai šādi praktikanti neatņems jau esošās darba vietas esošajiem darbiniekiem. Turklāt radās arī jautājums – nav viegli rast prakses vietu arī Latvijā esošajiem jauniešiem – vai neizveidosies situācija, ka jaunietim no Ludzas būs jābrauc uz ārvalstīm, tur jānostrādā pāris gadi, lai varētu pretendēt uz prakses vietu Latvijā? Tas nebūtu godīgi attiecībā pret Latvijas jaunatni.
Izskatot arī citus jautājums, aizvien aktuālāks kļuva jautājums par darba sludinājumu pieejamību diasporas latviešiem. Proti, lai ar darba iespējām būt iespējams iepazīties visiem latviešiem, neatkarīgi no mītnes zemes – šādai vēlmei kā risinājums jau būtu ilgi aprunātais Globālais latvietis, kurš gan vēl reālas formas nav ieguvis. Tāpat diskusijās izskanēja viedokļi, ka darba sludinājumos ir jānorāda atalgojuma apmērs, lai ārvalstīs dzīvojošie latvieši tomēr spētu saprast, par kādiem potenciālajiem ienākumiem ir runa, un vai tiešām ir jēga meklēt darbu Latvijā.
Kopumā gandrīz visi priekšlikumi guva darba grupas atbalstu, taču dažus ieļaut reemigrācijas plānā nav nozīmes, kā, piemēram, par krievu valodas prasībām, kas jau tā valsts sektorā pēc likuma netiek prasīta (var būt runa par stingrāku kontroli), kā arī visai skeptiska darba grupa bija par īpaša portāla veidošanu novadu saiknei ar ārvalstīs dzīvojošajiem novadniekiem.
Jāatgādina, ka Reemigrācijas plānam gatavam jābūt jau 14. decembrī.

FOTO: baltic-ireland.ie