Latvija nav ne tuvu sociāli atbildīgas valsts līmenim, ko apliecina jaunākie pētījumu par nabadzību, intervijā Latvijas Televīzijā otrdien atzina tiesībsargs Juris Jansons.
Eiropas Savienības statistikas biroja “Eurostat” dati par 2011.gadu liecina, ka Latvijā pērn līdz 40,1% ir palielinājies nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars.

Tie ļauj secināt, ka mūsu valstī nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars kopš 2008.gada ekonomiskās krīzes sākumam ir pastāvīgi audzis. Vēl 2008.gadā šis rādītājs bija 33,8%, 2009.gadā tas pieauga līdz 37,4% bet 2010.gadā – līdz 38,1%.

“Ir virkne tiesību aktu, kam Latvija ir pievienojusies un apņēmusies pildīt, tas nozīmē nodrošināt arī cilvēka cienīgu iztiku. Latvijā pāri par 40% sabiedrības dzīvo zem nabadzības sliekšņa, manuprāt, tas liecina, ka mēs neesam vēl ne tuvu sociāli atbildīgas valsts līmenim, jo sociāli atbildīga, tiesiska un labklājīga valsts tomēr parūpējas par visiem, tajā skaitā par tiem, kas ir sociāli visneaizsargātākajā grupā,” norādīja Jansons.

Tiesībsarga biroja vadītājs apšaubīja arī nesen kā valdības akceptēto Nacionālā attīstības plānu, ka tas būs “ideālais politikas plānošanas dokuments, ar ko varētu sasniegt augstus rezultātus un plaukstošu attīstību”.

“Vai varam tam ticēt? Ļoti daudz politikas plānošanas dokumentu, kas ir bijuši pieņemti līdz šim, kaut vai arī runājot par valdības deklarāciju, ir vairākas jomas, kas nav sekmējušās. Zūd ticamības moments, ka šis būs ideālais politikas plānošanas dokuments, ar ko varētu sasniegt augstus rezultātus un plaukstošu attīstību,” izteicās Jansons.

Nacionālais attīstības plāns ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteikti valsts attīstības mērķi, prioritātes un sasniedzamie rezultāti laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam. Par to vēl būs jābalso Saeimai.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS