Svētdiena, 5. decembris, Varda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Nodokļu rezidents – pienākumi un saistības draugiem.lv

- 13.12.2012
Sadaļas: Darbs - Atslēgvārdi: , , , , , ,

Likumdošanas nianses attiecībā uz nodokļu rezidenta stutusu, ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, dubultu neaplikšanu ar nodokļiem, starpvalstu līgumiem un strīdīgu jautājumu risināšanu portāla baltic-ireland.ie lasītājiem skaidro jurists Mark Dunne BL (Barrister at Law):

Kritēriji nodokļu rezidencei Īrijā

Saskaņā ar Īrijas likumdošanu Valsts ieņēmumu dienests (Revenue Commissioners) uzskata jebkuras nacionalitātes personu par nodokļu rezidentu Īrija, ja šī persona atbilsts sekojošiem kritērijiem:
a) Viņi Īrijā viena nodokļu gada laikā uzturas 183 dienas vai vairāk,
vai arī;
b) Viņi pavada 280 vai vairāk dienas Īrijā divu gadu laika periodā. Šinī gadījumā, būsiet rezidents sākot no otrā gada, bet ne tad, ja esat valstī mazāk par 30 dienām.

Turklāt, pat gadījumā, ja persona neatbilst augstāk minētajiem kritērijiem, tā var lūgt Revenue Commissioners viņu atzīt par nodokļu rezidentu Īrijā. Šādā gadījumā personai ir jāinformē Latvijas VID par savu izvēli kļūt par nodokļu rezidentu Īrijā. Līdz ko izvēle ir veikta, to atsaukt vairs nevar.

Ir jāatzīmē, ka esot nodokļu rezidentam Īrijā vēl nenozīmē, ka personai nav nodokļu saistību ar Latviju. Personai, kas ir nodokļu rezidents Īrijā, ir pienākums maksat Īrijas nodokļus par visā pasaulē gūtajiem ienākumiem konkrētajā nodokļu aprēķina gadā.

Tomēr fakts, ka persona ir atzīta par nodokļu maksātāju Īrijā un maksā nodokļus šeit, nenozīmē, ka, saskaņā ar Latvijas likumiem, tai nebūs jāmaksā nodokļi arī dzimtenē. Tāpēc vismaz teorētiski var būt situācija, kurā personai ir jāmaksā nodokļi dubultā, gan Īrija, gan Latvijā par saviem gūtajiem ienākumiem.

Lai no šādas situācijas izvairītos, valstis slēdz vienošanas par dubultu nodokļu neaplikšanu. Šīs vienošanās atspoguļo noteikumus, kas ir atrunāti starp divām valstīm, lai noteiktu, kura no tām personai ir jāmaksa nodokļi par dažādiem ienākumu veidiem.

Īrijas un Latvijas vienošanās tika parakstīta 1997. gada novembrī un saucas „Latvijas Republikas valdības un Īrijas valdības konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem”. Vienošanās mērķis ir panākt, ka dubulta nodokļu aplikšana netiek piemērota vairākiem nodokļiem, tajā skaitā arī uzņēmumu ienākuma nodoklim un iedzīvotāju ienākuma nodoklim.

Tāpat ir jāatzīmē, ka šī vienošanās attiecas tikai uz ienākumu taksāciju un neattiecas uz citiem nodokļu veidiem. Fakts, ka Latvijas valsts piederīgais ir nodokļu rezidents Īrijā nenozīmē, ka viņem Latvijā nevar tikt uzlikti cita veida nodokļi, kā, piemēram, īpašuma nodoklis.

Kā notiek nodokļu rezidences noteikšana Vienošanās ietvaros

Pirmais solis, lai noteiktu personas pienākumu maksāt nodokļus Latvijā un Īrijā, ir jānosaka, kur šī persona ir nodokļu rezidents.

Vienošanās ietvaros Īrija un Latvija ir nolīgušas, ka sekojoši noteikumi tiks piemēroti, lai noteiktu rezidences vietu (Vienošanās 4. pants). Īrijas nodokļu rezidents ir jebkuru personu, kas ir pakļauta aplikšanai ar nodokļiem, pamatojoties uz viņa/ viņas pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, vadības atrašanās vietu, inkorporācijas (reģistrācijas) vietu vai uz jebkādu citu līdzīga rakstura kritēriju. Latvijas nodokļu rezidents ir jebkuru personu, kas ir pakļauta aplikšanai ar nodokļiem, pamatojoties uz tās pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, vadības atrašanās vietu, inkorporācijas (reģistrācijas) vietu vai uz jebkādu citu līdzīga rakstura kritēriju.

Tāpēc persona var būt atzīta par nodokļu rezidentu abās valstīs pēc tur pastāvošās likumdošanas. Lai no tā izvairītos, Vienošanās paredz, ka, ja persona ir rezidents abās valstīs, tad nodokļu jomā:
a) šī persona tiks uzskatīta par rezidentu tikai tajā valstī, kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta; ja tās pastāvīgā dzīvesvieta ir abās valstīs, šī persona tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);
b) ja nav iespējams noteikt valsti, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī, ja tai nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām valstīm, šī persona tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kurā tai ir ierastā mītnes zeme;
c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abās valstīs vai nav nevienā no tām, tā tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;
d) ja šī persona ir abu valstu pilsonis vai nav nevienas šīs valsts pilsonis, valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.

Līdz ko personas nodokļu rezidence ir noskaidrota, var pievērsties dažādiem Vienošanās paredzētajiem noteikumiem par nodokļu aplikšanu.

Ienākumi, kas gūti no nekustamā īpašuma: Vienošanās 6. pants

Kas tiek saprasts ar jēdzienu „nekustamais īpašums” ir atkarīgs no tās valsts likumdošanas, kurā atrodas minētais īpašums.

Ienākumi, ko ieguvis Īrijas nodokļu rezidents no nekustamā īpašuma (ieskaitot ienākumus no tiešas lietošanas, īres vai cita veida izmantošanas), kas atrodas Latvijā tiek aplikti ar nodokļiem Latvijā, tas nozīmē, ka persona maksā no tiem gūtos nodokļus Latvijā.

Ienākumi, ko Latvijas rezidents ir guvis no nekustamā īpašuma

(ieskaitot ienākumus, kas gūti no tiešas lietošanas, īres vai nomas utt.) kas atrodas Īrija, tiks aplikti ar nodokļiem Īrijā.

Kapitāla pieaugums no nekustamā īpašuma pārdošanas: Vienošanās 13. pants
Kapitāla pieaugums, ko Īrijas nodokļu rezidents iegūst no nekustamā īpašuma pārdošanas, kas atrodas Latvijā, tiek aplikts ar nodokļiem Latvijā, t.i., persona maksā nodokļus Latvijā. Kapitāla pieaugums, ko Īrijas nodokļu rezidents iegūst no nekustamā īpašuma pārdošanas, kas atrodas Īrijā, tiek aplikta ar nodokļiem Īrijā.

Individuālo ienākumu aplikšana ar nodokļiem: Vienošanās 14. un 15. pants

Ienākumi, ko Īrijas nodokļu rezidents iegūst, sniedzot profesionālus pakalpojumus vai veicot cita veida neatkarīga rakstura darbību, tiks aplikti ar nodokļiem Īrija, izņemot gadījumus, kad šī persona savas darbības veikšanai izmanto regulāri pieejamu pastāvīgo bāzi Latvijā. Ja tiek izmantota šāda pastāvīgā bāze, ienākumus var aplikt ar nodokļiem arī Latvijā, bet tikai tik lielā mērā, kādā tie ir attiecināmi uz šo pastāvīgo bāzi.

Darba alga, izpeļņa un cita veida līdzīga atlīdzība, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, tiks aplikta ar nodokļiem Īrija, ja vien algotais darbs netiek veikts Latvijā. Ja algotais darbs tiek veikts otrā valstī, Latvija par to saņemto atlīdzību var aplikt ar nodokļiem Latvijā.

Ja neesat apmierināts ar nodokļu aprēķinu: Vienošanās 25. pants

Ja neesat apmierināts ar nodokļu aprēķina kārtību, ko ir veikusi Latvijas vai Īrijas attiecīgā iestāde, jums ir iespēja vērsties ar savu prasību tās valsts attiecīgajā iestādē, kurā esat nodokļu rezidents. Tāpēc Latvijas pilsonis, kas tiek uzskatīts par nodokļu rezidentu Īrijā var griezties pie Revenue Commissioners un viņiem tad ir pienākums censties atrisināt problēmu ar Latvijas institūcijām šīs personas vārdā*.

Sagatavoja Mark Dunne BL (Barrister at Law)
Tulkoja Aiga Andrupe

* Raksts ir paredzēts tikai informatīviem nolūkiem. Uz šo informāciju nedrīkst balstīties specifiskos nolūkos un par tā precizitāti vai pilnīgumu netiek sniegti nekādi apliecinājumi vai garantijas.

FOTO: baltic-ireland.ie



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie