Latvijas sabiedrības integrācijas fonds ir izsludinājis kārtējo projektu konkursu ar skaļu saukli, skaļām prioritātēm un prasībām. Viena no tām – visos projektos kā dalībniekus obligāti (!) iesaistīt ārvalstīs dzīvojošās diasporas bērnus. Protams, ka konkursā nav ļauts piedalīties pašām diasporas organizācijām, skolām, pulciņiem un visiem citiem oficiāliem veidojumiem, un pat kā oficiāliem projekta partneriem ne.

Pasākumus diasporas vajadzībām rīkos tikai un vienīgi Latvijas organizācijas, kas, acīmredzot, pārzin diasporas vajadzības labāk, kā pašas diasporas. To var izdomāt tikai Latvijā, bet, kā mēs lieliski zinām, nekas jauns jau tas nav.

Ja kāds no Latvijas potenciālajiem projektu pieteicējiem vēlas, tad, saprotams, var arī sadarboties ar diasporu, citēju: „Projekta ietvaros var sadarboties arī ar ārvalstīs reģistrētām izglītības iestādēm (neiesaistot tās kā oficiālus partnerus), piemēram, informācijas izplatīšanā diasporai par ārpusskolas pasākumu programmu vai tml. Taču no programmas finansējuma netiek segtas ārvalstu izglītības iestāžu izmaksas, kas varētu rasties šādas sadarbības rezultātā.”

Tas nozīmē, ka nedz tai pašai informācijas izplatīšanai, nedz grupu organizēšanai, nedz vietējām transporta izmaksām un citiem izdevumiem, piemēram Īrijai, finansējumu dot ir aizliegts, lai gan bez diasporas bērniem, kā jau iepriekš sacīts, projekts iztikt nevarot, jo tad obligātā prasība netiks izpildīta. Un tad nu atkārtosies tas pats, kas pagājušajā gadā, kad pretimnākot Ģertrūdes Fondam, Īrijas latviešu luterāņu draudze lielā steigā vāca kopā bērnus (ka tik būtu noteiktais skaits), lai vismaz kādu nosūtītu uz Latviju un Ģertrūdes projekts neizgāztos. Šāda pieeja droši vien ir labi atbalstāma Latvijā un tur droši vien to uzskata par pilnīgi normālu.

Un vēl – konkursa rīkotāji lēš, ja 2013.gadā ar kopējo finansējumu – 54 000 latiem – programmas ietvaros paredzēts atbalstīt vismaz 5 projektus, iesaistot tajos vismaz 225 bērnus, tajā skaitā 40% no diasporas. Tātad ārvalstīs „dzīvojošie procenti” skaitliski būs tikai 90 bērnu un katrs no tiem kopumā vidēji „bruto” tiks atbalstīts ar 600 latiem. Nav jābūt matemātiķim, lai redzētu kāda ir šīs programmas efektivitāte un kur īstenībā aizies liela daļa programmas naudas. Runājot par minētajiem 90 bērniem, jāatceras, ka tas ir kopējais skaitlis, kas attiecas gan uz Īrijas, gan Lielbritānijas, gan Vācijas, Zviedrijas, Krievijas, ASV, Austrālijas utt bērniem. Ja šo skaitli izdalītu proporcionāli uz visām valstīm, kur mīt latvieši, tad no katras ne daudz ne maz, bet labākajā gadījumā veseli 3 bērni iegūtu labumu.

Viena no paredzētajām finansējuma pozīcijām ir, piemēram, projekta administrēšana. Latvijas organizācijas sevis atalgošanai + administrēšanai drīkst iestrādāt projektā 20% no visām projektā paredzētajām izmaksām un tas, protams, ir kārdinoši, jo te ļauts iekļaut:
1. personāla atalgojums
1.1. pastāvīgā personāla atalgojums
1.2. uz projekta laiku piesaistītā personāla atalgojums
1.3. izmaksājamie pabalsti un kompensācijas

Paredzēt drīkst arī konsultantu un ekspertu izmaksas un komandējumu izmaksas, pat komunālos pakalpojumus, tostarp telefona sarunas. Bet – nekas no tā visa nepienākas tiešās mērķa grupas – diasporas bērnu organizētājiem ārvalstīs. Jums mīļie, tiks tikai tādi „labumi”, kādus nolems dzimtenē, turklāt pat nepajautājot, vai šie „labumi” jums maz vajadzīgi.

FOTO: baltic-ireland.ie