Emigrācija un reemigrācija, maksas medicīna nodokļu nemaksātājiem, medicīniskā personāla algas, e-veselības sistēma, jau paveiktie un vēl veicamie darbi – šīs bija galvenās tēmas, par kurām 40 minūšu sarunā portāls baltic-ireland.ie izvaicāja Latvijas Veselības ministri Ingrīdu Circeni, kura Dublinā bija ieradusies darba vizītē.

Lai arī šobrīd daudz tiek spriests par reemigrāciju, joprojām daudz aktuālāka ir emigrācija, un kā nu ne, ja ārsts mēnesī saņem 524 latus, bet māsiņa – 300 latus. Zinot, ka Latvijas budžets ir ļoti atkarīgs no iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) nomaksas, visas ministrijas, t.sk. Veselības ministrija, meklē ceļus, kā uzlabot situāciju. Pēc Ingrīdas Circenes teiktā, ārsta algai būtu jābūt 1390 Ls mēnesī, bet medmāsas – 800 Ls. Viens no veidiem, kā to panākt, ir “izveidot jaunu veselības aprūpes finansēšanas sistēmu, ieviešot valsts veselības obligāto apdrošināšanu”, kas nozīmē, ka tiesības saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi būs tiem, kuri strādā un maksā nodokļus Latvijā. Pārējiem, t.sk. ārzemēs strādājošajiem, būs pieejami tikai maksas pakalpojumi. Te gan jāatzīmē, ka visiem iedzīvotājiem būs pieejama neatliekamā medicīniskā palīdzība, bet lielai Latvijas iedzīvotāju daļai, piemēram, bērniem un pensionāriem, arī turpmāk tiks nodrošināta valsts apmaksāta veselības aprūpe.
Spriežot pēc personīgās pieredzes, man šķiet, ka mēs, kas nodokļus maksājam Īrijā, pārsvarā gadījumos jau tagad, būdami Latvijā, izmantojam maksas pakalpojumus, tomēr ministre apgalvo, ka “liela daļa ārzemēs strādājošo izmanto valsts apmaksātos medicīnas pakalpojumus un saņem kompensējamos medikamentus”.
Uz jautājumu, kad jaunā veselības aprūpes finansēšanas sistēma varētu stāties spēkā, ministre atbildēja, ka, ja viss ritēs pēc plāna, kā pilotprojekts tā sāks darboties 2014. gada beigās, bet kā likums – 2015. gadā. Tas nozīmē, ka vēl šogad un nākošgad ārzemēs strādājošajiem būs pieejama Latvijas nodokļu maksātāju apmaksātā veselības aprūpe.
Ja atceramies, ka vēl pavisam nesen Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gribējām pierādīt, ka esam Īrijas rezidenti, tad laikam būs tikai godīgi, ja nodokļu maksātāja privilēģijas izmantosim Īrijā, piemēram, saņemot nodokļu atvieglojumus, kas saistīti ar veselības izdevumiem, bet, esot Latvijā, pieņemsim to, ka esam citas valsts iedzīvotāji. Such is life. Un, kā apgalvo Circenes kundze, tāda vai līdzīga sistēma darbojas arī 20 citās Eiropas Savienības (ES) valstīs.
Te vietā būtu atgādināt, ka Īrijas rezidenti pirms došanās uz kādu no ES valstīm, kā arī uz Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici, var izņemt Eiropas veselības apdrošināšanas karti (European Health Insurance Card – EHIC ^[1]), kas atvieglo piekļuvi medicīniskajai aprūpei citā valstī, t.sk. Latvijā. EHIC izsniedz bez maksas.

Kā nozīmīgākos pēdējā gada laikā paveiktos darbus Latvijas Veselības ministre minēja mātes un bērna programmu (7 milj. Ls papildus finansējums), neauglības ārstēšanu, dzimstības pieaugumu par 6,7%, neatliekamās palīdzības izsaukumu samazinājumu par 6-7%, sakārtotu uzņemšanas nodaļu darbu, operatīvā transporta aprīkojuma nomaiņu (80%) un samazināto gultu skaitu slimnīcās, savukārt vēl paveicamo darbu sarakstā ir finansējuma piesaiste un e-veselības sistēmas ieviešana (datu bāze, kurā, cita starpā, būs redzams, kurš ir nodokļu maksātājs), kā arī kvalitātes uzlabošana.

Sarunas noslēgumā Circenes kundze lika lielas cerības uz reemigrācijas plānu. “Ja varēsim pacelt algas, emigrējušie ārsti un medmāsas atgriezīsies Latvijā”, ir pārliecināta ministre.

FOTO: baltic-ireland.ie