Sasaistot plānveida medicīnas pakalpojumu saņemšanu ar nodokļu nomaksu, tikai daži procenti iedzīvotāju, kas nemaksā nodokļus, paši sevi apdrošinās, veicot ikgadējās iemaksas, norādīja veselības ministre (“Vienotība”) Ingrīda Circene (attēlā) intervijā Latvijas Radio raidījumam “Krustpunktā”.

“Arī kaimiņvalstis saka, ka cilvēki tomēr vairāk ir vērsti nevis uz to, lai iemaksātu vienreizēju iemaksu, bet būtu sistēmā ilgstoši un stabili ‒ darba ņēmēji ar darba līgumu vai dibinātu mikrouzņēmumus,” sacīja ministre.

Circene uzskata, ka ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas iedzīvotājiem gan būtu interese saņemt veselības aprūpes pakalpojumu ne tikai Īrijā, Lielbritānijā vai Portugālē, bet viņi gribētu saglabāt iespēju palīdzību saņemt arī Latvijā, kur nav valodas barjeras, ir savi ārsti, aprūpe.

Nesen Circene viesojusies Īrijā un tikusies ar tur dzīvojošajiem latviešiem. Viņi teikuši, ka iespējamā gadā veicamā maksa 240 latu apmērā par veselības apdrošināšanu liekoties saprātīga ‒ “tā nebūs barjera vai problēma, lai iesaistītos”.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Finanšu ministrijas iebildumu dēļ valdība otrdien pagaidām vēl neatbalstīja Veselības ministrijas (VM) izstrādāto koncepcijas projektu, kas paredz no 2014.gada 1.janvāra sasaistīt valsts apmaksāto plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu ar nodokļu nomaksu.

Par šo jautājumu valdība atkārtoti spriedīs pēc nepilnām divām nedēļām.

Valdībai bija jāizšķiras starp diviem finansēšanas modeļiem. Vienā no tiem tiek saglabāta pašreizējā no valsts budžeta dotācijas finansētā sistēma, sasaistot tiesības uz veselības aprūpi ar nodokļu aprēķināšanas faktu. Tiktu vērtēts tikai nodokļu aprēķināšanas fakts, neskatoties uz nodokļu maksājumu apmēru.

Otrs modelis nozīmē ieviest obligāto apdrošināšanu ar valsts veselības apdrošināšanas obligātajām iemaksām 3,65 procentpunktu apmērā, nodalot tās četru procentpunktu apmērā no spēkā esošās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes. VM atbalstīja un ieteica otro variantu.

FM norādīja, ka nevar nodalīt kādu daļu no pašlaik iekasējamiem nodokļiem, jo tas nepalielinās kopējo naudas plūsmu. Līdz ar to arī no pelēkās ekonomikas zonas tiktu izvesta samērā neliela iedzīvotāju daļa. FM arī uzskata, ka papildu nodoklis tikai radīs papildu administrēšanas izmaksas.

Tika arī atzīts, ka VM paredzētais modelis radītu problēmas pašvaldībām, jo tām jau pašlaik nepietiek ar to rīcībā esošo IIN daļu.

Sēdē nolēma, ka VM sadarbībā ar FM un LM un piesaistot arī Valsts kancelejas juristus, divu nedēļu laikā jāizveido visām pusēm pieņemams obligātās veselības apdrošināšanas variants.

Jau ziņots, ka neatkarīgi no nodokļu maksāšanas visiem iedzīvotājiem tiks nodrošināta neatliekamā palīdzība.

Plānots, ka valsts apdrošinās vairākas iedzīvotāju grupas, kuras saņems valsts apmaksātu veselības aprūpi tādā pašā apmērā kā nodokļa maksātāji, piemēram, bērni, pensionāri, I, II, III grupas invalīdi, studenti, personas, kuras saņem vecāku, bērnu kopšanas vai ģimenes valsts pabalstus, un vēl vairākas iedzīvotāju grupas.

Ja iedzīvotājs nemaksā nodokļus un nepieder valsts apdrošinātajiem, viņam vai nu jāmaksā par plānveida pakalpojumiem pilna pakalpojuma summa, vai arī sevi jāapdrošina pašam, veicot ikgadējas iemaksas ‒ aptuveni 240 latu.

Plānveida aprūpē iekļauti vairāki medicīnas pakalpojumi – vizītes pie ģimenes ārsta, ārstiem speciālistiem, izmeklējumi, plānveida operācijas un citi.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS