Mazo letiņu lielais dzimšanas dienas ceļojums

Īrijas latviešu bērnu vokālā grupa “Mazais Letiņš”, kas nu jau ir pārtapusi par mūzikas studiju-skolu, aizvadītās nedēļas nogalē svinēja savu piekto dzimšanas dienu! Kā jau ziņots, svinības notika Briselē.
Par to, kā Īrijas mazajiem letiņiem gāja Briselē, portālam baltic-ireland.ie stāsta grupas vadītāja Inguna Grietiņa:

“Pieci gadi ir paskrējuši vēja spārniem, kopš tās dienas, kad 2008. gada martā pirmo reizi pulcējāmies uz lielo koncertu – Čikāgas piecīšu uzstāšanos Īrijā. Tas bija fantastisks sākums mūsu muzicēšanas gaitām. Iegūdami savu jauko nosaukumu ”Mazais letiņš”, kam savu svētību deva pats Alberts Legzdiņš, mēs vēl līdz šai dienai turpinām muzicēt, augt, skoloties un iepazīstināt ar Latvijas kultūru visus, kas mūs klausās un skatās neskaitāmajos koncertos un koncertizbraucienos.
Savus smaidus, dziesmas, dejas, instrumentālos priekšnesumus esam snieguši gan dažādos integrācijas koncertos, festivālos, tai skaitā dziedājuši pašai , tā laika, Īrijas prezidentei Mērijai Makalīzei, kopā ar īru draugiem piedalījušies Īrijas skolu dziesmu svētkos, koncertējuši kopā ar kori “eLVē” Īrijas nacionālajā muzejā, 1. Latvijas kultūras dienās Īrijā, tradicionālās kultūras festivālos, piedalījušies foto sesijās, popularizējot Latvijas vārdu un skaistos tautas tērpus, viesojušies pie latviešu draugiem Īrijā( Limerikā, Newry un Co. Mayo), Anglijā un Kanādā, dziedājuši mūsu krustvecāku ”Čikāgas piecīšu” koncertos Īrijā, Kanādā, Latvijā – arēnā Rīga (neklātienē) un Latvijas Nacionālajā teātrī kopā ar bērnu grupām “Dzeguzīte” un “Knīpas un Knauķi”, pagājušajā vasarā krustvecāki mūs aicināja kopā sadziedāties Amerikā. Tā varētu turpināt vēl un vēl, jo mūsu dziesma iepriecina ikkatru, un, protams, mūs pašus. Par to liecina tas, ka no vokālās studijas ir izaugušas instrumentu klases, lai mums kļūstot vecākiem varam ne tikai dziedāt un dejot, bet arī spēlēt kādu instrumentu – ģitāru, blokflautu, sitamos instrumentus vai varbūt kokli, par to paldies jaukajām skolotājām Rasai Stonkus un Zanei Lambertei. Vēl paaugoties, mēs turpinām dziedāt un muzicēt korī “eLVē”. Mūzika, deja un latviskums mūs pavada visur, vienmēr ir kopā ar mums, tāpat kā mīļie vecāki, kas mūs atbalsta, ved uz mēģinājumiem un koncertiem un sagādā prieku pēc panākumiem.
Tomēr pēc kārtīgi padarīta darba mums pienākas arī jauka atpūta, tāpēc savas dzimšanas dienas mēs atzīmējam nevis ar gada koncertu, kā tas allaž ierasts pašdarbības kolektīviem vai skolām, bet gan atpūšoties un priecājoties kopā, jo dzimšanas diena ir mūsu diena. Šo gadu laikā esam kopīgi atpūtušies akvaparkā, spēlējot boulingu, ciemojoties pie čipšu vīriņa atrakciju parkā, iepazīstoties un spēlējoties kopā ar dažādiem dzīvnieciņiem lauku sētā, bet šogad, kad mums jau aprit pieci gadiņi, nolēmām doties ārpus Īrijas, iepazīties ar latviešu draugiem Briselē un apskatīt viņu mītnes pilsētas skaistākās vietas.
Savu ceļojumu uz Briseli mēs sākām piektdienas, 22. aprīļa, cits sestdienas, 23. aprīļa rītā. Brisele mūs sagaidīja ar saulainu, bet tomēr ļoti aukstu laiku. Iepazīstoties ar lidostu, devāmies uz Briseles centru, lai apskatītu skaistākās vietas un apskates objektus. Bijām gan auto muzejā, kur vērojām auto, kas ražoti no 1920. – 1980. gadam, mūzikas instrumentu muzejā, kur ne tikai vērojām dažādu tautu instrumentus no 19., 20.gs., bet arī klausījāmies to skanējumā, brīžiem pat likās, ka varam sākt dejot līdzi, brīžiem mūs pārņēma sajūta kā senās filmās, kad galma muzikanti muzicē un aicina mūs savā pulkā. Tālāk mūsu ceļš turpinājās uz naktsmājām, ko bijām izvēlējušies netālu no mūsu kopkoncerta vietas – Latvijas Republikas vēstniecības Beļģijā.
Sestdienas rīts mūs pārsteidz ar baltu sniedziņu. Devāmies ceļā uz Briseles centrālo laukumu Grand Palace, lai satiktu pārējos “letiņa” draugus. Mūsu satikšanās izvērtās ļoti garda, jo atbraukušie draugi jau mielojās ar Beļģijas garšīgākajām vafelītēm, šokolādes, karameļu un citās mērcītēs tērptām, tas ir gardums, kas katram tūristam jānobauda, jo Beļģijas vafeles ir visgaršīgākās, to mēs tagad zinām.
Apskatot centrālo laukumu, devāmies pilsētas autobusa tūrē, kur redzējām slaveno mākslas galeriju, vecpilsētu un mazo Manhatanu (kā paši beļģi to dēvē), nonācām līdz mūsu pieturai – Atomium un Mini Europe, izkāpjot, mūs atkal pārsteidza baltais sniedziņš, tāpēc Atomium ieraudzījām vieglā migliņā. Vispirms devāmies uz Mini Eiropu, kur sastapām Mini Eiropas simbolu, kas nobildējās ar mums kopā, lai iemūžinātu šo ceļojumu. Miniatūrā redzējām vairākas Eiropas valstu ievērojamākās vietas – Eifeļtorni, Big Ben, Grand Palace u.c., līdz pēkšņi mūsu acīm pavērās negaidīts skats – Brīvības piemineklis un ieskanējās Latvijas himna, prieks mūsu acīs neviltots- Latvija, Latvija mēs saucām. Tapa bilde, pēc Latvijas ieraudzījām arī Īriju, iejutāmies dažādu apsargu lomās, izspēlējām ģeogrāfijas spēli, kur bija jāuzmin valstu galvaspilsētas un atkal baudījām gardās beļģu vafeles. Tālāk mūsu ceļš veda uz Atomium, kur uzbraucām līdz augstākajam punktam un pavērojām pilsētu no augšas. Prieks, iespaidi, neviltotas emocijas mūs pavadīja visas dienas garumā, lai gan mazliet nosaluši, tomēr patīkamiem iespaidiem bagāti, mēs atgriezāmies pilsētas centrālajā laukumā, lai dotos apskatīt Briseles simbolu – čurājošo puisīti, tad arī meitenīti un dažiem izdevās atrast arī sunīti. Mūsu vakars noslēdzās ar kopīgām vakariņām vecpilsētā.
Pienāca svētdiena – kopīgā koncerta diena, kad devāmies uz LR vēstniecību Beļģijā, lai satiktu savus jaunos draugus un vienotos kopīgās dziesmās, dejās un rotaļās. Mūs sagaidīja ļoti stingrs, bet laipns uniformā tērpies apsargs. Apskatījām plašās telpas, kur bija paredzēts koncerts, tajās bija apskatāma arī fotogrāfiju izstāde un varēja ieskatīties plašajā bibliotēkas klāstā. Akustika ļoti jauka un skanējums brīnišķīgs, tieši tas, kas mūsu nelielajai dziedātāju saimei un instrumentālistiem nepieciešams. Jaukā Briseles dziedātāju vadītāja Gita Pāvila mūs sagaidīja ar smaidu un siltu padzērienu, skoliņas vadītāja Daina Grase mums atnesa ģitāru, lai nodrošinātu mūsu uzstāšanos, gādīgie Briseles vēstniecības pārstāvji un vecāki sarūpēja uzkodu galdiņu un koncerts varēja sākties.
Vispirms abpusējās uzrunās LR vēstniecības Beļģijā pārstāve un Briseles bērnu kora vadītāja Gita Pāvila mūs sveica 5 gadu jubilejā un pateicās par kopīgā koncerta organizēšanu, savukārt LR vēstniecības Īrijā konsulārās nodaļas vadītāja Vija Buša un es iepazīstinājām Briseles latviešus ar Letiņu, jauno latviešu avīzi Īrijā, Īrijas latviešu aktivitātēm un pateicāmies par silto uzņemšanu un kopīgās sadziedāšanās ideju. Sekoja kopkoncerts, ar 2 kopīgām dziesmām, tad atsevišķi “Mazais letiņš” demonstrēja savu piecos gados apgūto mūzikas mākslu gan dziesmā, gan dejā, gan instrumentu spēlē, tam sekoja mazo Briseles koristu sniegums, un atkal kopdziesmas – Alfabēts, kas skatītājos izraisīja sajūsmu un ovācijas, aplausi un prieks par kopdziedāšanu nerimās, uz ko abu kolektīvu vadītājas jau bija gatavas un aicināja visiem kopā sadziedāties latviešu tautas dziesmā “Bēdu manu lielu bēdu”. Skanīgi, emocionāli un sajūsmināti mēs turpinājām draudzību kopīgās rotaļās un sarunās. Tas bija jauks pavērsiens, emociju plūdums un iespaidi mums – jubilāriem. Kā bonuss visam tam vēl nāca, atpakaļ ceļā skatītais dinozauru muzejs, kur guvām atkal jaunus iespaidus un emocijas, kam sekoja mājupceļš.

Paldies visiem, mīļajiem bērniem, vecākiem, manām darbīgajām kolēģītēm, Briseles draugiem, par šo burvīgo ceļojumu, iespaidiem, pozitīvo kopā būšanas prieku un neatkārtojamām 5 gadu jubilejas svinībām.”

FOTO: no “Mazā Letiņa” arhīva

◄12